Vladlens Kovaļevs. Publicitātes foto.
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Augusta SKDS aptaujas pārrēķins mandātos rāda ļoti fragmentētu parlamentu: “Apvienotajam sarakstam” (AS) ap 29 vietām, “Suverēnajai varai” ap 21, “Progresīvajiem” (PRO) ap 18, “Latvijai pirmajā vietā” (LPV) ap 15, “Jaunajai vienotībai” (JV) ap deviņām un Nacionālajai apvienībai (NA) ap astoņām vietām. ZZS šādā scenārijā paliktu ārpus Saeimas. Tā ir projekcija, nevis prognoze, taču uzņēmējiem svarīgākais jautājums nav, kurš uzvarēs. Svarīgāk ir, vai ekonomikas izaugsme un konkurētspēja nākamajā četrgadē beidzot kļūs par principu, pēc kura tiek vērtēti politikas lēmumi, nevis tikai par nodaļu valdības deklarācijā.
Avots: VA Government Rud Pedersen Latvija
Četri gadi: solījumi bija, bet konsekventas pieejas pietrūka
2022. gada partiju programmās uzņēmējdarbībai uzmanības netrūka. NA solīja turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu un mazināt birokrātiskās prasības, JV runāja par eksportspējīgu un modernāku ekonomiku, PRO par mērķtiecīgu industriālo politiku, bet AS par eksportu, kas apsteidz importu. Arī opozīcija solīja zemākus nodokļus, vienkāršākus režīmus un mazāku kontrolējošo institūciju slogu. Kopīgais vēstījums bija skaidrs: vairāk investīciju un eksporta, mazāk administratīvā sloga un konkurētspējīgāka nodokļu vide.
Četrus gadus vēlāk aina ir pretrunīgāka. 2025. gada nodokļu reforma daļai darba ņēmēju slogu samazināja, taču vienlaikus pieauga nodokļu slogs kapitāla un augstākiem ienākumiem. Birokrātijas mazināšanā ir konkrēti uzlabojumi, taču uzņēmēju ikdienā plaisa starp politisko apņemšanos un jūtamu rezultātu joprojām ir liela. Arī ekonomikas atgriešanās pie izaugsmes vēl nenozīmē strukturālu izrāvienu produktivitātē un investīcijās. Tāpēc problēma nav tā, ka valsts četrus gadus “neatbalstīja biznesu”. Problēma ir cita: uzņēmējdarbības attīstība bija viena no daudzām prioritātēm, nevis konsekvents filtrs, caur kuru vērtēt nodokļu, regulējuma un budžeta lēmumus. Drošības, veselības, infrastruktūras un sociālo vajadzību konkurencē vispārīgs aicinājums “mazināt slogu” zaudē konkrētam skaitlim konkrētā budžeta rindā. Ar nozares kopējo balsi vien vairs nepietiek. Asociācijas ir nepieciešamas dialogam un kopējās pozīcijas uzturēšanai, bet lēmums sākas tur, kur jāatbild uz konkrētiem jautājumiem: kuru normu mainīt, cik tas maksā, kurš par to politiski atbild un kurā procesa brīdī izmaiņa vēl ir iespējama.
Koalīciju izvēle būs šaurāka par mandātu matemātiku
Augusta projekcija rāda vēl vienu būtisku tendenci. Manā vērtējumā “Suverēnā vara” būs sarkanā līnija visiem reāli iespējamajiem koalīcijas partneriem. Arī LPV atrašanās valdībā, lai gan matemātiski iespējama, politiski šķiet maz ticama. Tas nozīmē, ka nākamās valdības kodols visdrīzāk veidosies ap AS un JV. Ticamākais scenārijs būtu AS, JV un NA, ja vēlēšanu rezultāts šīm partijām dotu vairākumu (pēc augusta datiem pašlaik šīm partijām ir tikai 46 vietas). Ja mandātu nepietiek, nākamais variants ir AS, JV un PRO, kas pie augusta projekcijas iegūtu stabilu 56 vietu vairākumu. Savukārt AS, JV, PRO un NA būtu matemātiski stabilākais, taču politiski sarežģītākais risinājums, drīzāk nepieciešamības, nevis pirmās izvēles koalīcija.
Biznesam būtiskākais nav pats partiju salikums, bet valdības darba stils. AS vadībā sagaidāms lielāks uzsvars uz saimnieciskajiem jautājumiem, investīcijām, valsts pārvaldes efektivitāti un redzamas rīcībspējas demonstrēšanu. JV klātbūtne nozīmētu institucionālo pēctecību un mazāku varbūtību straujam pagriezienam ES, fiskālajā vai drošības politikā. NA vai PRO klātbūtne noteiktu atšķirīgus akcentus, taču nevienā no šiem scenārijiem uzņēmumiem nevajadzētu gaidīt vienkāršu deregulācijas valdību.
Ko tas nozīmē biznesam
Nākamā valdība, visticamāk, būs uzņēmējdarbībai retoriski atsaucīgāka, bet tas nenozīmē mazāku valsts klātbūtni ekonomikā. Politiskā prasība būs demonstrēt rezultātu vienlaikus drošībā, dzīves dārdzības mazināšanā, publisko pakalpojumu pieejamībā un investīciju piesaistē. Jau šobrīd redzam pārtikas cenu monitoringu un samazinātu PVN daļai pamatproduktu, zāļu cenu un uzcenojumu reformu, solidaritātes iemaksu bankām, kā arī strauji augošu aizsardzības budžetu ar izteiktu uzsvaru uz vietējās industrijas attīstību. Nākamajā sasaukumā strīds bieži nebūs par to, vai valstij iejaukties, bet gan par to, kādā veidā, uz kā rēķina un ar kādu izmērāmu rezultātu.
Otrs kopīgais virziens būs prasība pēc redzama pienesuma Latvijai. Aizsardzības iepirkumos arvien lielāku svaru iegūs piegāžu drošība, vietējais saturs un tehnoloģiju pārnese. Lieliem enerģētikas un infrastruktūras projektiem līdzās investīciju apjomam būs jāpamato ietekme uz elektroenerģijas cenu, enerģētisko neatkarību, vidi un vietējo kopienu. Arī diskusijas par stratēģiskiem aktīviem, piemēram, LMT un Tet, vai Rail Baltica rāda, ka ekonomiskais aprēķins arvien biežāk tiek vērtēts kopā ar drošības, reģionālās attīstības un sabiedriskās pieņemšanas argumentiem. Ārvalstu investoram ar labu produktu vai lielu investīciju vien arvien retāk pietiks – būs jāpierāda arī vietējā vērtība.
Trešais spiediena avots būs Eiropas regulējuma ieviešana. Nākamā Saeima strādās laikā, kad praksē tiek ieviests Mākslīgā intelekta akts, platformu darba direktīva, jaunais iepakojuma regulējums un virkne citu vienotā tirgus prasību. Uzņēmumiem būtiskākais risks bieži nebūs pats Briseles regulējums, bet Latvijas izvēle, kā to piemērot: vai netiek radītas papildu nacionālās prasības, cik skaidra būs uzraudzība, vai dažādu ministriju pieejas būs savstarpēji saskaņotas un cik saprātīgi būs pārejas termiņi. Tieši šeit konkurences apstākļus var mainīt šķietami tehniskas detaļas.
Visbeidzot, ierobežota fiskālā telpa nozīmē, ka pat solījums “necelt nodokļus” vēl nenozīmē nemainīgas uzņēmumu izmaksas. Pie aizsardzības izdevumiem, kas virzās uz 5% no IKP, un vienlaikus neatrisinātām veselības, demogrāfijas un infrastruktūras vajadzībām politiski pievilcīgi var kļūt sektorāli maksājumi, nodevas, akcīzes, tarifu izmaiņas vai jaunas atbilstības prasības. Vienlaikus no valdības tiks prasīts uzlabot kreditēšanu, medikamentu pieejamību, pārtikas cenas un enerģijas izmaksas. Tas nozīmē arvien biežākus lēmumus, kuros viena uzņēmuma intereses būtiski atšķiras no nozares vidējās pozīcijas.
No nozares balss uz uzņēmuma pozīciju
Nākamajā Saeimā uzņēmumam būtisku lēmumu var vienlaikus vērtēt no ekonomikas, fiskālās ietekmes, drošības, patērētāju interešu, vides un vietējās politikas skatupunkta. Tāpēc ar vienu “pareizo ministriju” vai vienu kopēju nozares vēstuli bieži nepietiks. Uzņēmumiem, kuri grib panākt rezultātu, būs jāspēj izdarīt trīs lietas: zināt, kurš konkrētajā procesa posmā patiesībā pieņem lēmumu, ierasties ne tikai ar problēmas aprakstu, bet ar saviem datiem, ietekmes novērtējumu un gatavu risinājuma variantu, kā arī savu uzņēmuma interesi formulēt tā, lai politiķis to var pamatoti aizstāvēt kā valsts interesi.
15. Saeimā mainīsies deputāti, komisiju sastāvs, ministru politiskā vadība un cilvēki, kuri nosaka, kuri jautājumi vispār nonāk darba kārtībā. Tādēļ politisko attiecību un argumentācijas karti, kas būs nepieciešama 2027. gadā, nevar sākt veidot tikai pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Izpratne par vēlētāju noskaņojumu ir pirmais signāls par to, kāda būs rītdienas politiskā darba kārtība. Uzņēmumiem svarīgāks būs otrais: cik precīzi tie spēs savu jautājumu šajā darba kārtībā ierakstīt.
Autors ir VA Government Rud Pedersen Latvija vadošais partneris.
