Pēteris Strautiņš. Publicitātes foto
Augustā apstrādes rūpniecība gada griezumā auga par 4,1%, šis rādītājs izskatās ļoti blāvs pēc pieauguma par 10,9% gada griezumā jūlijā.
Tad nozarei palīdzēja veiksmīgas sakritības, arī bāzes efekts jeb pagājušā gada datu līnijas nelīdzenumi. Taču jūlija divciparu kāpums vienalga bija vērtīgs signāls, ka mūsu ekonomikā visu nenosaka ziņās dominējošais emocionālais nogurums. Vērtējums par iespējamo pieaugumu šogad kopumā nav mainījies, tas būs 5-6% robežās.
Interesantākais šī gada stāsts rūpniecībā ir labās sekmes nozarēs, kuras mēdz pavirši klasificēt kā zemas pievienotās vērtības radītājas, bet tās pašas no šī apzīmējuma atgaiņājas ar bioekonomikas jēdzienu. Pārtikas ražošana augustā bija par 11,1% lielāka nekā pirms gada, bet koksnes – par 8,9% lielāka. Abas augušas arī mēneša griezumā. To panākumu pamats ir nemainīgs – tie ir ieguldījumi jaunās iekārtās un produktos, pirms divām dienām tika publicēta ziņa, ka oktobra beigās sāksies vēl vienas saplākšņa rūpnīcas būvēšana, šoreiz Ogres novadā. Jau šobrīd kokapstrādes kāpumu pirmkārt nosaka dažādi plātņu produkti, dziļākas pārstrādes koksnes produktu ražošana augustā sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Turpretim kokzāģētavu izlaide nav nozīmīgi mainījusies gandrīz trīs gadus, tā reālā izteiksmē ir arī turpat, kur bija iepriekšējas desmitgades pirmajā pusē. Mūsu valstī kokapstrādei būtībā pieskaitāmā mēbeļu ražošana gada laikā ir augusi par 12,8%.
Ar metāliem saistītajās nozarēs aina ļoti raiba. Augusts bija izcils mēnesis metālapstrādei, trešajai lielākajai apstrādes rūpniecības nozarei, kas pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 7,4%, paceļot gada pieaugumu līdz 15,4%. Šī nozare apgādā mašīnbūvi un celtniecību, tāpēc tas ir nozīmīgs signāls par tendencēm ar investīcijām saistītajās jomās. Mašīnbūves nozarēs ar publicētiem datiem izmaiņas augustā pret jūliju bija ļoti nelabvēlīgas. Taču gada izmaiņu aina vairs nav tik vienkrāsaini drūma, kāda bija ziemā, elektrisko iekārtu ražošanā ir kāpums par 12,0%, bet citu iekārtu un mašīnu ražošanā turpretim kritums par 13,7%.
Ārpus nozaru lielā trijnieka un arī ilgākā laikā sarūkošajām vieglās rūpniecības augusta aina ir labvēlīga. Nemetālisko minerālu ražošana papildina celtniecībai labvēlīgo signālu klāstu (+7,0%), tai piebalso plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana (+14%). Aug arī papīra (+6,4%) un poligrāfijas izstrādājumi (+16,1%), tāpat arī ķīmija (+5,7%).
Ko varētu ieraudzīt septembra datos? Bāzes efekts būs neitrāls, pērn ražošana mēneša griezumā šajā laikā nemainījās. Noskaņojuma indeksi zīmē mēreni optimistisku ainu. Pasūtījumu portfeļa vērtējums sasniedzis augstāko līmeni trīs gadu laikā. Apakšnozaru kopējie noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar to vēsturiski vidējiem, ir bez milzu kontrastiem. Optimistiskās nozares starp vidējām un lielajām šobrīd ir metālapstrāde, mašīnu un iekārtu ražošana, ķīmija un farmācija, kokapstrāde. Savukārt pesimistiskās ir pārtika, plastmasa, elektronika, autobūve, skatoties pēdējo trīs mēnešu vidējo, kas izlīdzina sīkās svārstības.
Pamazām veidojas skaidrība par tirdzniecības tarifu ietekmi. ASV beidzot ir izdomājušas, kādi tarifi būs Eiropas Savienības koksnes produktiem, tie būs 15%. Visdrīzāk tiem nebūs lielas ietekmes, ja vairākumam citu tirdzniecības partneru būs līdzīgas vai lielākas ievedmuitas. Uz elektronikas produktiem tarifi jau attiecas, tie ir iecenoti piedāvājumā pircējiem, vēl nav ziņu, kā tie ir ietekmējuši pārdošanu. Arī šajā gadījumā izšķirošas ietekmes uz pārdošanu nevajadzētu būt, jo ASV ražotāji spēj ātri aizstāt tikai ap desmito daļu kopējā importa.
Igaunijas apstrādes rūpniecība augustā gada griezumā auga par 2,5%, bet Lietuvā tā nemainījās (izslēdzot naftas pārstrādi, samazinājās par 1,9%). Igaunijā nozare ir apmēram turpat, kur tā bija 2018.gadā, Lietuva savukārt ilgākā laikā ir bijusi veiksmīgākā Baltijas valsts, norādītajā laika periodā augot vairāk nekā par trešdaļu. Savukārt Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm ražošanas apjoms nozīmīgi neatpaliek no vēsturiskā maksimuma.
Autors ir Luminor bankas galvenais ekonomists.