Maija Katkovska. Publicitātes foto
Internets, jo īpaši sociālo mediju platformas un spēļu vide, ir piesātināts ar vardarbīgu saturu. Ja pieaugušie pie vardarbības atainojuma internetā lielākā vai mazākā ir pieraduši un šāds saturs nerada traumējošu pieredzi, tad uz bērnu jutīgo psihi vardarbības atainojums var atstāt postošu iespaidu.
Nereti tiek uzskatīts, ka pie vardarbīga satura jāpieskaita tikai fiziska iespaidošana, piemēram, kautiņi un uzbrukumi. Taču uz to jāskatās plašāk – seksuāla vardarbība vai uzmākšanās (kailfoto izspiešana, pornogrāfijas sūtīšana, manipulēšana un draudēšana), tāpat arī naidīgi un agresīvi komentāri, kiberhuligānisma epizodes. Proti, vardarbība ir arī psiholoģiska. Par vardarbīgu saturu jāuzskata arī attēli, kuros redzamas asinis, ievainojumi, nāve, kas var būt šokējoši. Ne vienmēr vardarbības upuri ir cilvēki, dažkārt šāda izturēšanās notiek pret dzīvniekiem. Atsevišķa tēma ir vardarbīgu, bērna dzīvībai un veselībai bīstamu izaicinājumu un rīcības atdarinājumu popularizēšana sociālajos tīklos, aicinot viņus tos atkārtot.
Kā vardarbīgs saturs ietekmē bērnus?
Vardarbīgs saturs ietekmē bērnu emocionālo pasauli, uzvedību un arī attīstību. Ietekme var atšķirties atkarībā no bērna vecuma vai rakstura. Vardarbīgs saturs ienes pamanāmas pārmaiņas bērna emociju pasaulē, kas visbiežāk izpaužas kā trauksmes sajūta, bailes, murgi. Daļa bērnu mēdz atdarināt ekrānos redzēto, kas izpaužas kā agresīva izturēšanās rotaļās vai konfliktos ar vienaudžiem. Ar laiku bērns sāk domāt, ka ir tikai normāli risināt problēmas ar fizisku vai emocionālu vardarbību, nevis sarunām. Pārmērīga vardarbīga satura skatīšanās negatīvi ietekmē empātiju – bērns mazāk izjūt līdzjūtību pret citu sāpēm. Ilgtermiņā regulāra vardarbīga satura patērēšana var paaugstināt agresivitātes risku pusaudžu un pieaugušo vecumā. Apkopojot iepriekš minēto, var teikt – nav šaubu, ka vardarbīgs saturs nav vēlams bērniem.
Kā vecāki var atpazīt, ka bērns ir saskāries ar vardarbīgu saturu tiešsaistē? Vairumā gadījumu par to signalizē izmaiņas bērna uzvedībā, piemēram, palielināta agresivitāte, trauksme, depresija vai emocionālā distancēšanās, kā arī miega traucējumi. Bērni var sākt uzskatīt vardarbību par pieņemamu rīcību un mēģina to atkārtot savās rotaļās.
Kā vecāki var palīdzēt aizsargāt bērnus?
Pirmkārt, ieteicams ieviest ekrānlaika ierobežojumus, jo robežu trūkums nozīmē vienu – agri vai vēlu, tīšām vai netīšām bērns saskarsies ar vecumam neatbilstošu informāciju. Laba doma ir veidot ģimenes digitālo ierīču lietošanas plānu ar skaidrām vadlīnijām un robežām, kad savs ekrānlaiks ir paredzēts arī pašiem vecākiem – labs piemērs ir zelta vērts.
Otrkārt, ir jāseko līdzi, ko internetā dara bērns – kādas lapas apmeklē, kādas spēles spēlē. Ja runājam par spēlēm, tad noderīgs ir PEGI vecuma reitings videospēlēm (no angļu val. Pan-European Game Information). Tā ir sistēma, kas palīdz vecākiem un spēlētājiem saprast, vai attiecīgā spēle ir piemērota noteiktam vecumam un kāda veida saturs tajā var parādīties. Piemēram, PEGI 3 ir piemērots saturs visiem vecumiem, parasti tās ir bērniem draudzīgas spēles bez vardarbības. Savukārt PEGI 18 ir paredzēts personām, kas sasniegušas pilngadību, jo videospēlē ir reālistiska vardarbība, asinis, slepkavības, seksuālas ainas, azartspēles. PEGI rāda ne vien vecumu, bet arī kāda veida saturs ir spēlē – vardarbība, rupja valoda, narkotikas, vai spēle ir tiešsaistē un attiecīgi ir iespējams, ka bērns komunicēs ar svešiniekiem internetā.
Treškārt, jāizmanto vecāku kontroles rīki (piemēram, "Google Family Link", "Apple Family Sharing"). Tie palīdz uzraudzīt, kādas lietotnes un spēles bērns lejupielādē savā viedierīcē, tādējādi pasargājot viņu no nevēlama satura un apdraudējumiem. Programmas neļaus bērnam piekļūt noteiktām vietnēm un nepiemērotam saturam. Viedierīcē ieteicams izveidot bērnam atsevišķu lietotāja kontu un norādīt patieso bērna vecumu, kas palīdzēs ierobežot piekļuvi vecumam nepiemērotai informācijai. Ir nepieciešams aktivizēt Drošas meklēšanas režīmu meklētājprogrammu, piemēram, "Google" vai "Bing" iestatījumos. Tas palīdzēs izfiltrēt attēlu, videoklipu un tīmekļa vietņu meklēšanas rezultātus no bērna vecumam neatbilstošas informācijas. Ierobežotā režīma ieslēgšana "YouTube" mazinās risku bērnam saskarties ar vardarbīga un viņam kaitīga satura video. Tāpat arī ar “Google” konta iestatījumu palīdzību ir jāierobežo nevēlamas reklāmas. Jāpaskaidro, ka reklāmas tiek rādītas, balstoties uz informāciju par lietotāja paradumiem un ņemot vērā viņa intereses un šā brīža atrašanās vietu, kā arī vecumu, kāds norādīts "Google" kontā. Norādot patieso lietotāja vecumu, liekā informācija tiek izfiltrēta.
Drossinternets.lv ir izstrādājis kontroles rīku ceļvedi vecākiem, tajā apkopoti noderīgi padomi un soli pa solim iestatījumu uzstādīšanas instrukcijas.
Ceturtkārt, ir jāveicina pēc iespējas atklātāka komunikācija ar bērnu par tēmām, kas saistītas ar interneta lietošanu. Ja vēlaties, lai jūsu bērns justos ērti, sarunājoties ar jums, ir jāatrod laiks garākām sarunām. Pasēdiet bērnam blakus, kad viņš spēlē videospēli vai skatās video kādā no sociālo mediju platformām – tā jums radīsies priekšstats par to, kāda veida saturu bērns patērē internetā, turklāt radīsies ierosme vērtīgai sarunai ar bērnu.
Ir svarīgi panākt, ka bērns vēršas pie vecākiem brīdī, kad saskāries ar vardarbīgu vai biedējošu saturu. Jāatgādina, ka bērni var zvanīt uz uzticības tālruni 116111 vai lūgt padomu Drossinternets.lv mājaslapā. Vecākiem arī jāierāda savām atvasēm, kur sociālo mediju platformās iespējams uzlikt drošības un privātuma iestatījumus, kā arī ziņot par pārkāpumiem, ja radušās problēmas un nepieciešama palīdzība.
Maz ticams, ka izdosies pilnībā bērnus pasargāt no vardarbības internetā, tāpēc jāpalīdz viņiem attīstīt prasmi drošai un atbildīgai rīcībai. Katrs sarunu brīdis, noteikta robeža un vadlīnija palīdz bērniem justies drošāk digitālajā pasaulē.
Autore ir Drossinternets.lv vadītāja.