Foto - Rīgas Tehniskā universitāte.
Ja jūsu dators ir kļuvis par lēnu, tas nozīmē, ka tas ir vecs un jāpērk jaunāks. Sacensība starp tehnoloģiju izstrādātājiem notiek visu laiku, un šajā jomā inovatīvas firmas var gūt labu peļņu. Līdz 2005. gadam datoru ātrdarbību palielināja, paaugstinot takts ģeneratora darba frekvenci un datoru mikroprocesoru tranzistoru izmērus. Tomēr šāds attīstības process apstājās, jo datoru mikroprocesori bija intensīvāk jādzesē. Tagad mikroprocesora, kas veic aprēķinus datorā vai viedtelefonā, takts frekvence ir 2-3 GHz (giga herci) jeb 2–3 miljardi (109) svārstību sekundē (ne stundā).
Taču kā vēl citādi varētu palielināt datoru ātrdarbību? Uz šo jautājumu tehnoloģiju izstrādātāji nemitīgi meklē atbildes, un rod arī jaunus risinājumus. Viens no tiem – augstas veiktspējas skaitļošanas (High-Performance Computing – HPC) sistēmas jeb superdatori. Diemžēl Latvijā šo superpalīgu loma vēl ir maz apjausta un izmantota. Par superdatoru nākotni – kā tos izmantot uzņēmējdarbībā un valsts institūcijās un kāpēc superdatoru attīstībā nepieciešams valsts atbalsts – diskutēsim starptautiskajā konferencē The 4th Baltic HPC and Cloud Computing Conference, kas notiks 11. un 12. aprīlī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un kuru rīko RTU sadarbībā ar HPC kompetences centru Latvijā SuperS un pieciem HPC kompetences centriem Baltijas jūras reģionā – Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā.
