Ilustratīvs attēls.
Jau atkal tiek aktualizēta bateriju šķirošana. Acīmredzot ar to sabiedrībai veicas grūti, kaut arī speciāli konteineri izlietoto bateriju nodošanai ir pieejami gandrīz katrā veikalā. Paradumu baterijas izmest līdz ar sīpolu mizām un kafijas biezumiem tomēr vajadzētu mainīt. Nereti niecīgais priekšmets, kas darbina ļoti daudzas ikdienā nepieciešamas ierīces, vienlaikus ir īsta indes krātuve, kas, nonākot sadzīves atkritumos, var radīt pamatīgu postu.
Nepareizi apsaimniekotas baterijas ir lēnas iedarbības inde
Lai izgatavotu baterijas, ir vajadzīga virkne dažādu sastāvdaļu, faktiski visa periodiskā sistēma. Tās satur smagos metālus – kadmiju, hromu, dzelzi, kobaltu, dzīvsudrabu, kā arī bieži vien toksiskus organiskos savienojumus, sāļus, šķīdinātājus, stabilizatorus. Nonākot vidē, tas viss var būtiski kaitēt florai, faunai un arī cilvēkam. Ja bateriju mēģināsiet atvērt (ko stingri neiesaku darīt) ar skrūvgriezi un āmuru, neizbēgami nonāksiet tiešā saskarē ar tās saturu. Tas pats notiek dabā – tikai bez skrūvgrieža. Baterijas apvalks un iekšējie elementi laikapstākļu ietekmē sadalās, taču tajā esošās vielas nekur nepazūd. Tās uzkrājas augsnē, izplūst lietū, iesūcas gruntsūdeņos un tādējādi pārvietojas un izplatās. Kaitīgās vielas izplatās arī tad, ja cilvēks šādu augsni pavasarī vai rudenī apstrādā – uzrok, apar vai citādi izkustina. Ja šādā baterijas saindētā zemes pleķī vēlāk izaug tomāti, redīsi, āboli vai jebkas cits, cilvēkiem un dzīvniekiem pastāv risks kaitīgās vielas uzņemt ar uzturu.
