Kāds vīrs aplūko postījumus pēc Krievijas spēku trieciena Kostjantinivkā, Ukrainas austrumos. Foto - AFP/Scanpix/LETA
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts paliek tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Grūti iedomāties, ka mūsdienās var notikt šāds karš starp it kā civilizētām valstīm. Par spīti neskaitāmiem kariem, kuri vēsturē izcīnīti starp, piemēram, Franciju un Vāciju, nav ticami apgalvot, ka šīs abas valstis kādreiz nākotnē nokārtos savas domstarpības ar militāro palīdzību.
Krievijas gadījums ir kaut kas cits. Ja Rietumos ir bijis uzskats, ka Krievija ir kļuvusi par modernu, demokrātisku valsti kopš PSRS sabrukuma, tad tie ir maldi visaugstākā pakāpē.
Varbūt Maskava un Pēterpils ir samērā attīstītas, bet ārpus lielpilsētām "parastās tautas" stāvoklis ir nožēlojams. Vismaz salīdzinājumā ar Rietumiem un pat ar pašu Ukrainu.
Prezidenta (un pa starpu Ministru prezidenta) Putina valdīšanas laikā nav bijis svarīgākais celt krievu tautas labklājību. Un tā, liekas, ar to ir apmierināta. Varbūt tāpēc, ka nekā labāka nezina.
BBC Krievijas redaktors Stīvs Rozenbergs stāsta par redzēto ceļā no Maskavas uz Pleskavu. Vibutī ciema kapsētā ir divi duči svaigu kapu krievu desantniekiem – visi nogalināti kopš 24.februāra. Braucot tālāk, redzama militāra bāze ar afišu: "Krievijas robežas nekad nebeidzas". Pašā Pleskavā notiek inscenējums – atdarina Otrā pasaules kara laika kauju starp vācu nacistiem un krievu partizāniem kādā Krievijas ciemā. Vēl tālāk ir Novorževas pilsētiņa. Pilsētā nav gāzes, un daudzi silda mājas ar malku. Daudzām mājām nav ūdens piegādes – ūdens jāstiepj spaiņos no akas.
Putina propaganda ir ļoti sekmīgi izmantojusi Krievijas tautas vēlmes justies varenai. Un arī vēl dzīvot Otrā pasaules kara laikā. Varenība un plašās robežas ir svarīgākas nekā materiālā labklājība. Varētu jau teikt, ka krievu garīgā labklājība balstās tieši uz šo varenību. Vai vismaz uz šķietamo varenību. Un arī uz pārliecību par svēto sūtību – atbrīvot pasauli no naciķiem. Jo tie esot visur.
Ņemot vērā šo nostāju, jāsaprot, ka sankcijas, kuras ir tēmētas tikai uz tautas materiālo labklājību, neiedarbosies. Ciešanas vienkārši pierāda ienaidnieku ļaunumu.
Ziņas no Ukrainas ir vēl trakākas nekā mūsu pieredzētais okupācijas laikā. Tāpēc jādara viss, lai Krievija zaudētu karu.
Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors
