Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste, LETA
Vēl nesen Facebook vietnē kāds jokoja, sakot, ka nākamā gada bakalaura un maģistra darbu tēmas visās jomās būs par un ap Covid-19 ietekmi. Par to noteicu, ka arī izglītības nozarē būtu daudz pētāma. Un patiesi! Pašlaik mēs esam uz tā sliekšņa, kur izglītība mainās acīmredzami un, šķiet, beidzot varētu notikt daudziem ilgi gaidītā transformācija digitalizācijas virzienā. Visā pasaulē koronavīrusa ietekmē dažu nedēļu laikā ir mainījies tas, kā mācās skolēni, augstskolu studenti un tas, kāda ir pedagoga loma šajā procesā. Tieši šī “krīze”, manuprāt, būs labs indikators, lai saprastu, kā izglītība varētu mainīties nākotnē gan uz labo pusi, gan identificējot dažādus trūkumus.
Saprotot, ka vīrusa izplatības dēļ arī Latvija nebūs izņēmums un arī pie mums tiks slēgtas skolas, bija skaidrs – mācības ir jāturpina un pašlaik vienīgais risinājums ir attālināts pakalpojums, kas lielākajā daļā gadījumu, protams, nozīmē digitālās vides ienākšanu izglītības procesā.
