Ilustratīvs attēls
Pandēmija ir veicinājusi mājsaimniecību uzkrājumu pieaugumu, tomēr krietni pieaugušas arī cenas, un tas nozīmē, ka, nemainot savus uzkrāšanas paradumus, iedzīvotāji pieaugošās inflācijas dēļ šogad riskē zaudēt daļu uzkrājumu vērtības, kas pielīdzināma ap 180 miljoniem no 9 miljardus eiro uzkrājumiem, kuri tiek turēti banku kontos un depozītos. Pirkt akcijas, krāt pensijai vai investēt kriptovalūtā - CBL Asset Management apkopojusi iedzīvotāju paradumus, jaunākās tendences, tipiskākās kļūdas un ieteikumus, kā racionāli veidot uzkrājumus, lai nezaudētu, bet vairotu uzkrāto naudu.
Atsevišķos preču un pakalpojumu segmentos cenas kāpj strauji, un šogad prognozējamā inflācija ap 2% sāpīgi ietekmēs mājsaimniecību uzkrājumus, jo likmes noguldījumiem banku kontos un depozītos ir nulle. Tātad tur uzkrātā nauda nepelna un inflācijas dēļ zaudē savu vērtību. Noguldījumi bankās pandēmijas laikā strauji pieauga, un Baltija, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir nelabvēlīgākā situācijā, jo Latvijā tikai apmēram 13% no mājsaimniecību uzkrājumiem tiek turēti citos finanšu instrumentos. Salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā ap 60% un Vācijā – 45%. Pēdējā gada laikā gan ir iezīmējušās divas būtiskas pozitīvas tendences – iedzīvotāji vairāk veido uzkrājumus finanšu tirgiem saistītos instrumentos un īpaši aktīva investēšanā ir jaunā paaudze, kas pieredzi gūst pašmācības ceļā, izmantojot internetā pieejamos padomus un izglītojošos materiālus. Visbiežāk no investēšanas iedzīvotājus attur divi apsvērumi – vai es mācēšu un vai man ir gana daudz naudas.
