Ieva Zībārte.
Rīgas sapošana arvien biežāk izkrīt no labās prakses rāmjiem. Ne katrā skaistā vietā vēl kāds skaistums jāliek klāt
Zaļās zemes Latvijas priekšrocība ir iespēja, piemēram, neko nezināt par kilometriem gariem sastrēgumiem uz Jūrmalas šosejas un mobilās norēķinu sistēmas priekšrocībām šajā kontekstā. Tāpat var nepamanīt visus pārnacionālos šovus, olimpiādes un festivālus. Nokļūt vienā vai otrā vietā var arī pa tukšiem ceļiem, kas pieskaras Latvijas perimetram un kur pat tūrisma sezonā redzamas tikai laiskas govis ārtsniecības augu pļavās, meža biezokņi un naftas termināļu kontūras Lietuvas pusē. Kratoties pa neasfaltētajiem veco laiku līkumiem, atklājas Latvija, par kuru neko nezina Google karte un kuru nevar izvietot sociālajos tīklos, jo pat visviedākais tālrunis pārvēties par kuslu ķirbi.
