Koris "Paduan Suara El-Shaddai Universitas Sumatera Utara" no Indonēzijas uzstājas "Nāciju Grand Prix Rīga 2017".
Apgāds "Mansards" šovasar izdevis Gunta Šmidchena pētījumu "Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā"
Pasaules koru olimpiādes nedēļā publicējam fragmentu no Vašingtonas Universitātes (Sietlā) Skandināvijas studiju departamenta asociētā profesora un Baltijas studiju programmas vadītāja Gunta Šmidchena grāmatas, kas sniedz ieskatu kordziedāšanas vēsturē.
1990. gadā Šmidchens viesojās visās Baltijas valstīs un kļuva par dziesmotās revolūcijas aculiecinieku. Tas pamudināja viņu padziļināti pētīt dziesmas un dziedāšanas fenomenu Baltijas nacionālās identitātes aspektā.
Sestā nodaļa. Dzīvošana kordziesmu patiesībā
1988. gada 1. jūlijā Viļņā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas kļuva klaji nepadomiskas. Baltijas universitāšu studentu dziesmu svētku Gaudeamus atklāšanas koncertā kopkora dziedātāji pirmo reizi kopīgi uz skatuves atritināja trīs nacionālos trijkrāsu karogus: Lietuvas dzeltenzaļsarkano, Latvijas sarkanbaltsarkano un Igaunijas zilimelnbalto. Padomju amatpersonas steidzās konfiscēt karogus, kas tobrīd Lietuvā vēl bija aizliegti, taču nespēja izlauzties cauri septiņiem tūkstošiem dziedātāju lielajam korim, kas bija cieši saspiedušies dziedādami, un tā nu tie, kuri atklāja svētku patiesās krāsas, palika nesodīti. Pēc tam Baltijas karogi parādījās ikvienā svētku pasākumā, nedomājot par desmitiem miliču, kas tajā noskatījās. Svētku gājienā kori nesa vismaz četrus Lietuvas, septiņus Latvijas un daudz vairāk Igaunijas karogu, un visi dziedātāji bija pie atlokiem piesprauduši lentītes sava valsts karoga krāsās. Sākot no šī brīža, Lietuvā visi publiskie dziedāšanas pasākumi ietvēra arī karogus, kas tos iezīmēja kā nepadomiskus notikumus.
