Oļegs Umansksis. Publicitātes foto.
Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par dronu radītajiem apdraudējumiem šķita attālas un vairāk saistījās ar karadarbību citviet pasaulē, taču pēdējo mēnešu notikumi Latvijā apliecina, ka bezpilota lidaparātu ielidojumi Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā un kopumā valsts teritorijā vairs nav hipotētisks scenārijs. Tie ir signāls, ka līdztekus energoefektivitātei, ilgtspējai un funkcionalitātei infrastruktūras projektēšanā jādomā arī par noturību pret apdraudējumiem. Skaidrs, ka šādi riski var kļūt par būtisku problēmu Latvijas ikdienas procesos, tomēr rodas sekojošs jautājums, vai infrastruktūra, kas tiek projektēta šodien, spēs nodrošināt nepārtrauktu darbību arī krīzes situācijās.
No funkcionalitātes uz noturību
Tradicionāli infrastruktūras projektēšanas prioritātes ir bijušas kvalitāte, ekspluatācijas izmaksas, ilgtspēja un energoefektivitāte. Šie aspekti arī turpmāk saglabās savu nozīmi, taču tiem pievienojas vēl viens būtisks kritērijs - infrastruktūras noturība. Tas nenozīmē, ka būvniecības nozarei jāprojektē militāri objekti vai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Runa ir par tādu projektēšanas pieeju, kas jau sākotnēji paredz risinājumus infrastruktūras aizsardzībai un darbības nepārtrauktībai, kas ir būtiska ne tikai valsts drošībai, bet arī sabiedrības ikdienai, radot pieejamu ūdensapgādi, elektroapgādi, sakarus, transporta sistēmu darbību un citus primāri nepieciešamus pakalpojumus.
Viens trāpījums nedrīkst apturēt visu sistēmu
Praksē arvien biežāk redzam, ka pasūtītāji pievērš uzmanību ne vien objekta funkcionalitātei un ekspluatācijas izmaksām, bet arī spējai nodrošināt pastāvīgu darbību ārkārtas situācijās. Decentralizācijas ieviešana ir būtisks priekšnosacījums, ja aplūkojam reālistiskus uzņēmumu pastāvēšanas scenārijus nākotnē. Ja visa sistēma balstās uz vienu vadības mezglu, sadales punktu vai kritisku tehnoloģisko risinājumu, pietiek tikai ar vienu bojājumu, lai pārtrauktu visa objekta darbību. Projektētājiem arvien vairāk jādomā par rezerves mezgliem, alternatīviem pieslēgumiem, neatkarīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un sistēmu sadalījumu vairākos funkcionējošos blokos. Tas ļauj būtiski samazināt tā saukto "viena trāpījuma efektu", kad viens incidents paralizē visu infrastruktūru.
Ukraina pierāda - apdraudēta ir arī civilā infrastruktūra
Ukrainas pieredze spilgti parāda, ka mūsdienu konfliktu mērķis nav tikai militārie objekti. Regulāri tiek bojātas elektrostacijas, ūdensapgādes un transporta sistēmas, ražošanas uzņēmumi. Tas būtiski maina arī skatījumu uz Latvijas kritisko infrastruktūru. Vairs nevar balstīties uz objekta ekspluatāciju ikdienas apstākļos. Jāparedz, kā tas darbosies situācijā, kad daļa infrastruktūras tiek bojāta vai īslaicīgi pārtrauc savu darbību. Tas sekojoši ir nosacījums plānošanas sadaļā, ievērot šīs prasības un panākt efektīvu rezultātu.
Privātais sektors rīkojas ātrāk nekā publiskais
Praksē arvien biežāk tieši privātie pasūtītāji uzdod jautājumus par uzņēmumu darbības nepārtrauktību. Tas nozīmē papildu prasības projektētājiem jau plānošanas sākumposmā. Tikmēr publiskās infrastruktūras projektos šāda pieeja pagaidām vēl nav kļuvusi par ierastu praksi. Par drošību biežāk tiek runāts patvertņu kontekstā, taču daudz mazāk par ūdensapgādes, enerģētikas vai citu kritiski svarīgu sistēmu noturību un šī brīža sagatavotību ārkārtas situācijām.
Bez normatīvā regulējuma pārmaiņas būs lēnas
Decentralizācijas principi, rezerves mezglu izveide un citi infrastruktūras noturību paaugstinoši risinājumi neizbēgami nozīmē papildu investīcijas jau projektēšanas un būvniecības posmā. Lai gan ilgtermiņā šādi risinājumi mazina iespējamos zaudējumus un nodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktību, sākotnējās izmaksas nereti kļūst par šķērsli to ieviešanai. Tieši tādēļ izšķiroša loma ir valstij. “SEP” ieskatā nepieciešams skaidri definēt, kuri objekti veido kritisko infrastruktūru, kā arī noteikt vienotas prasības to projektēšanai, būvniecībai un noturības nodrošināšanai. Šādiem risinājumiem jākļūst par normatīvi noteiktu prasību, nevis par iespēju katram projekta īstenotājam individuāli lemt par ieviešanu, ņemot vērā aktuālo valsts drošības situāciju.
Pagrieziena punkts Latvijas drošības infrastruktūrai
Pēdējo mēnešu dronu incidenti Latvijā ir kļuvuši par signālu tam, ka infrastruktūras drošība nav tikai militārās jomas jautājums. Lai gan šobrīd nav iespējams prognozēt, kā attīstīsies aizsardzības situācija reģionā un cik bieži nākotnē nāksies saskarties ar līdzīgiem apdraudējumiem, ir skaidrs, ka projektēšanas pieeja mainās. Ar funkcionalitāti, ilgtspēju un izmaksu efektivitāti vien vairs nepietiks, līdzvērtīgi jāvērtē arī infrastruktūras noturība dažādu apdraudējumu gadījumā. Sagatavotība un atbilstoša projektu plānošana nebūs investīcija tikai infrastruktūras aizsardzībā, bet arī sabiedrības drošībā ilgtermiņā, saglabājot valsts spēju funkcionēt arī ārkārtas situācijās.
Autors ir arhitektūras biroja SEP komercdirektors.
