Ivars Pommers. Publicitātes attēls.
Ministru kabinets ir lēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tam attīstību turpināt ierastajā ceļā, caur pašvaldību. Gan valdības diskusijā, gan medijos plaši izskanējuši iespējamās tiesvedības riski. Tie balstīti uz K2 Ventum vēja parka attīstītāju vēstuli, kurā Latvijas valstij un ministriem personīgi draudēts ar dārgu tiesvedību. Ielūkojoties dziļāk, ir acīmredzams, ka šiem draudiem nav nopietna juridiska pamata, to vienīgais mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību.
Aplūkojot K2 Ventum pēdējo gada pārskatu, redzam, ka projektā līdz šim ir ieguldīti vien 805 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma pamatkapitālu veido 2800 eiro. Tā kā šobrīd vēl nav pamata izstrādāt būvprojektu, veikt investīcijas būvniecībā un īstenot citas finanšu ietilpīgas darbības, attīstītāju deklarētie zaudējumi 120 miljonu eiro apmērā ir absolūti neiedomājami.
Ministru kabinetam neesot tiesību vērtēt IVN procesa likumību
K2 Ventum 31. jūlija vēstulē apgalvo: “Paredzētās darbības atbilstība Aizsargjoslu likumam nemaz nav jāvērtē akcepta lēmuma pieņemšanas stadijā.”
Šāds apgalvojums pielīdzināms situācijai – padotais ir sagatavojis dokumenta projektu, bet vadītajam nav nedz tiesību to pārbaudīt, nedz neparakstīt, pat, ja rodas šaubas par tā pareizību.
Patiesībā saskaņā ar likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN likums) 22. panta otro daļu Ministru kabinetam ir ne tikai tiesības, bet pienākums izvērtēt gan iesniegto IVN ziņojumu, gan IVN atzinumu, gan pašvaldības, gan sabiedrības viedokli.
Visi procesā līdz šim izdoties iestāžu dokumenti administratīvā procesā izpratnē ir tā saucamie starplēmumi. Tā kā sabiedrībai šos starplēmumus atsevišķi nav tiesību pārsūdzēt, tad pienākums aizstāvēt to pareizību gulsies uz gala lēmuma pieņēmēju – šajā gadījumā Ministru kabinetu. Tāpēc ir loģiski, ka, pamanot trūkumus iesniegtajos dokumentos, Ministru kabinets var pozitīvu lēmumu nepieņemt un atlikt tā pieņemšanu, lai dotu iespēju trūkumus novērst.
Ministru kabinetam neesot bijušas tiesības atlikt lemšanu
K2 Ventum vēstulē raksta: “Ministru kabinets bez jebkāda tiesiska pamata […] atlika akcepta lēmuma pieņemšanu […], lai veiktu atkārtotu likumā neparedzētu sabiedrisko apspriešanu un vēlreiz vērtētu, vai ierobežotas saimnieciskās darbības joslā var īstenot Paredzēto darbību.”
Ministru kabineta 29. aprīļa sēdē atklājās divi būtiski trūkumi: (1) pārkāpta sabiedriskās apspriešanas procedūra (sanāksmes nebija vadījis pašvaldības pārstāvis un vispār nebija apspriesta IVN ziņojuma galīgā redakcija) un (2) radās nopietnas šaubas par to, vai vēja parka būvniecību vispār pieļauj Aizsargjoslu likums. Vai valdībai, kā atbildīgam galīgā lēmuma pieņēmējam, vajadzēja šos trūkumus ignorēt un riskēt ar prettiesiska lēmuma pieņemšanu?
Pēc būtības valdība atlika lēmuma pieņemšanu, lai dotu K2 Ventum iespēju trūkumus novērst – rīkot atkārtotu un likumam atbilstošu sabiedrisko apspriešanu. Alternatīvi, valdība varēja pieņemt lēmumu par paredzētās darbības neakceptēšanu. Tāpēc Ministru kabineta 29. aprīļa lēmums ir drīzāk K2 Ventum labvēlīgs.
Vai ir pamats neakceptēt K2 Ventum paredzēto darbību
Biedrība PIEKRASTE RĪTDIENAI ar atklātām vēstulēm ir vērsusies pie Ministru prezidenta, kā arī Tieslietu un Klimata un enerģētikas ministrijām. Ministrijām ir izklastīti iemesli, kadēļ šāda darbība nav pieļaujama, šeit būtiskākie no tiem:
- Būvniecība paredzēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, kur to aizliedz Aizsargjoslu likums;
- Iecere neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam, Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2035. gadam, jaunajam Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma projektam, Dienvidkurzemes novada pašvaldība ir atteikusi K2 Ventum uzsākt lokālplānojuma izstrādi, projektam nav noteikts Nacionālo interešu objekta statuss;
- K2 Ventum nav novērsis Ministru kabineta 29. aprīļa sēdē norādīto trūkumu – rīkojis atkārtotu sabiedrisko apspriešanu (IVN likuma 3. pants pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu uzliek paredzētās darbības ierosinātājam (šajā gadījumā K2 Ventum);
- Saskaņā ar neatkarīga ornitologa no Zviedrijas atzinumu K2 Ventum vēja parks atrodas tieši valdošā putnu migrācijas maršrutā un nav pienācīgi izpētīta (vai gandrīz vispār nav pētīta) migrējošo putnu kustība vēja parka zonā;
- IVN ziņojuma sadaļa par ietekmi uz ainavu ir balstīta uz viltotām fotovizualizācijām.
Tiesiskās paļāvības neesamība
Jebkurā zaudējumu prasībā vispirms jāpierāda tiesiskā paļāvība. Šajā gadījumā NIO statuss nepastāv vismaz šādu iemeslu dēļ:
- Nevienai personai nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība, ka lēmums par paredzēto darbību saskaņā ar IVN likuma 22. panta otro daļu būs tai labvēlīgs tikai tāpēc, ka ir veikts IVN process. Turklāt pastāv jau minētie juridiskie iemesli, kāpēc šajā gadījumā lēmumam jābūt negatīvam;
- Pat, ja tiek pieņemts akcepta lēmums, jārēķinās ar iespēju, ka vides aizstāvji var lēmumu pārsūdzēt (šāda iespēja ir ar augstu ticamību, jo notiek aktīvi protesti). Kamēr tiesa nav taisījusi galīgo spriedumu, tālāka virzība nav iespējama. Tāda pat situācija izveidotos, ja lēmums būtu negatīvs, K2 Ventum to pārsūdzētu un tiesā uzvarētu. Tāpēc paredzētās darbības neakceptēšana nevar radīt zaudējumu prasību;
- Akcepta lēmums nenovērstu K2 Ventum neatbilstību teritorijas plānojumam un tam nav arī noteikts nacionālo interešu objekta (NIO) statuss, kas ļautu teritorijas plānojumu neievērot. Teritorijas plānošana un NIO statusa piešķiršana ir pilnībā politiski lēmumi. Nevienai personai nepastāv tiesiskā paļāvība uz tai labvēlīgu politisku lēmumu.
Visbeidzot, ja valdība būtu pakļāvusies K2 Ventum draudiem, tas būtu radījis bīstamu precedentu, ka negodprātīgi uzņēmēji agresīvi virza Latvijas valstij un sabiedrībai kaitīgus projektus un panāk savu, piedraudot ar absolūti demagoģiskām un izdomātām zaudējumu prasībām.
Autors ir zvērināts advokāts, advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un Nekustamā īpašuma prakses vadītājs.
