Ieva Ilvesa.
Sistēmas mugurkauls ir elektroniskā identifikācija, kas jāpadara universāla un obligāta visiem
Par to, ka moderno tehnoloģiju jomā individuāli varam sasniegt daudz, nav šaubu - es lepojos ar latviešu veiksmes stāstiem IT nozarē. Taču kā valsts mēs varam izdarīt vairāk un labāk.
Nav obligāti piesaukt Igauniju, pietiek iepazīties ar Valsts kontroles (VK) ziņojumiem vai vienkārši izmēģināt kādu digitālo pakalpojumu. Nesen mana ģimene apmeklēja veselības iestādi, un uz vienkāršu jautājumu, vai regulāri veikto asins analīžu dati kritiskā situācijā būs pieejami slimnīcā, atbilde bija - nē! Informācijas sistēmas nav savienotas.
Mans ikdienas darbs ir veltīts kiberdrošībai, un tas liek iepazīt digitālo vidi kopumā. Jāpiekrīt VK kritikai, ko tā regulāri izsaka par līdzekļu izšķērdēšanu un nesekmīgiem IT projektiem. Taču svarīgākais jautājums - kā to mainīt? Kritika nonāk atsevišķās ministrijās, jo par eID kartēm atbild Iekšlietu ministrija, par e-parakstu - Satiksmes ministrija, par e-pakalpojumiem - VARAM, par elektronisko deklarēšanu - VID, bet par e-veselību, protams, Veselības ministrija. Problēmas sakne ir valsts kopējā pieejā - tās neesamībā. Katra ministrija īsteno projektus, saņem Eiropas naudu, bet rezultāti ne vienmēr ir savietojami, bieži pat dublējoši.
