Ilustratīvs attēls. Pexels.
Runājot par demogrāfiju, publiskās diskusijas bieži sašaurinās līdz dzimstības veicināšanai, taču šī tēma ir daudz plašāka. Tā aptver iedzīvotāju skaita izmaiņas, vecuma sadalījumu, migrāciju, mūža ilgumu un dzīves kvalitāti. Visi šie faktori savstarpēji mijiedarbojas un nosaka sabiedrības ilgtspēju.
Taču viena būtiska sastāvdaļa šajās sarunās bieži tiek ignorēta – veselība. Ne tikai mātes un bērna veselība, bet arī visu paaudžu – jauniešu, strādājošo un senioru – fiziskais un emocionālais stāvoklis ietekmē gan sabiedrības produktivitāti, gan valsts veselības un sociālās aprūpes slogu.
Tāpēc jautājums “kāda ir saistība starp veselību un demogrāfiju?” nav tikai teorētisks – tas ir par Latvijas nākotni. Par mūsu spēju radīt pievienoto vērtību, nodrošināt sabalansētu iedzīvotāju struktūru, kāpināt dzimstību, saglabāt konkurētspējīgu un sociāli drošu sabiedrību.
Slikta veselība maksā – ne tikai konkrētajam cilvēkam, bet arī visai valstij. Ielaistas un hroniskas slimības nozīmē lielākus izdevumus veselības aprūpei, zemāku produktivitāti, zaudētus darba gadus un bieži arī priekšlaicīgu mirstību.
Paredzamais mūža ilgums Latvijā kopumā ir pieaudzis – šobrīd dzīvojam vidēji par pieciem gadiem ilgāk nekā pirms 35 gadiem, kad Latvija atguva neatkarību. Taču joprojām saglabājas būtiska dzimumu atšķirība: vīrieši Latvijā dzīvo par 9 līdz 11 gadiem mazāk nekā sievietes. Turklāt dati par veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu Latvijā ir īpaši satraucoši – saskaņā ar “Eurostat” nesen publicēto sievietēm tie ir vien 54,3 gadi, vīriešiem – 51,2. Šie ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) 2023.gadā, un īpaši bēdīgi tie izskatās salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem.
Veselība nav svarīga tikai tādēļ, lai dzīvotu ilgāk – tai ir tieša ietekme arī uz dzimstību. Dažādi pētījumi akcentē, ka sabiedrībās, kur iedzīvotāji ir veselāki, arī dzimstības rādītāji ir augstāki. Veseli cilvēki biežāk izšķiras par vairāku bērnu audzināšanu, jo jūtas spējīgi to darīt.
Bieži diskutējam par to, kā motivēt ģimenes radīt bērnus, pārāk reti uzdodot būtisku jautājumu: vai cilvēki vispār ir fiziski un emocionāli gatavi kļūt par vecākiem? Mūsdienās arvien biežāk par šķērsli kļūst neauglība. Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā šī gada maijā tika akcentēta nepieciešamība paplašināt valsts atbalstu neauglības ārstēšanai. Pašlaik atbalstu saņem sievietes, galvenokārt, vecumā no 35 līdz 41 gadam, taču katrā septītajā gadījumā ārstēšana nepieciešama vīrieša neauglības dēļ.
Jāatceras – auglība ar gadiem samazinās ne tikai slimību, bet arī dabisku šūnu novecošanās dēļ. Ja veselība netiek uzlūkota kā prioritāte, iespēja kļūt par vecākiem sarūk, neatkarīgi no valsts programmas, finansiālās vai emocionālās gatavības.
Tādejādi mūsu demogrāfiskā nākotne cieši saistīta ar sabiedrības veselības stāvokli visā dzīves ciklā – no bērna līdz senioram un ne valsts pabalsti, ne ģimeņu ienākumi nevar aizstāt to, ko nodrošina tikai laba veselība.
Turpinājumā akcentēti galvenie faktori, kas Latvijā apdraud sabiedrības veselību un arī virzieni, kā situāciju mainīt, lai nākotne būtu drošāka gan nākamajām paaudzēm, gan tiem, kas šodien vēl tikai domā par ģimenes veidošanu.
I Kā uzlabot sabiedrības veselību?
Latvijā visbiežākās saslimšanas un nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgi audzēji un ārējie apstākļi, tostarp pašnāvības. Lielu daļu no tiem varētu novērst ar savlaicīgu rīcību – profilaksi, diagnostiku un veselības pratību.
Sirds problēmas – kluss, bet postošs ienaidnieks
Galvenais nāves iemesls Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības un tie nav tikai riski senioriem – arvien biežāk ar to saskaras darbspējīgi iedzīvotāji. Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens – tautā zināms kā “augstais spiediens” – ir sastopams 44% Latvijas iedzīvotāju, taču kontrolēts tas ir tikai 17% gadījumu.
Insulti, sirdslēkmes, smadzeņu infarkti, sirds mazspēja – šīs slimības ne tikai bojā dzīves kvalitāti, bet arī pārtrauc dzīvi priekšlaicīgi. Un tas nozīmē zaudētas darba spējas, augstu ārstēšanas izmaksu slogu un smagas sekas ģimenēm.
Aptaukošanās – problēma ar laika degli
Vēl viens uztraucošs fenomens – liekā svara epidēmija. Latvijā gandrīz 60% pieaugušo ir liekais svars, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji ES. Situācija bērnu vidū ir vēl satraucošāka – katram piektajam bērnam vecumā no 5 līdz 15 gadiem jau ir liekā ķermeņa masa.
Aptaukošanās nav tikai jautājums par ārējo izskatu – tā ir tieši saistīta ar sirds slimībām, cukura diabētu, neauglību, palielinātu spontāno abortu risku un gaidāmā bērna veselību. Sievietēm ar lieko svaru ir lielāka iespējamība piedzīvot komplikācijas grūtniecības laikā, un bērni, kas dzimst ar pārmērīgi lielu svaru, nākotnē daudz biežāk paši cīnās ar lieko svaru un veselības problēmām.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozēm, līdz 2050. gadam ar aptaukošanos saistītas slimības Latvijā var samazināt paredzamo dzīves ilgumu vēl par vairākiem gadiem. Tāpat tiek lēsts, ka liekā svara radītās ārstēšanas izmaksas veidos ap 6% no kopējā veselības aprūpes budžeta.
Vēzis – slimība, ko var pieveikt, ja rīkojas laikus
Otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā ir ļaundabīgie audzēji – krūts, zarnu, plaušu un prostatas vēzis. Šo slimību dēļ Latvijā mirstības rādītāji ir vieni no augstākajiem ES. Vienlaikus daudzi vēža veidi ir ārstējami, ja tie tiek diagnosticēti agrīni.
Tieši šeit svarīga ir skrīninga programmu pieejamība un iedzīvotāju atsaucība. Lai gan pēdējos gados skrīninga rādītāji uzlabojušies, tie joprojām ir pārāk zemi. Piemēram, 2024. gadā zarnu vēža skrīningā piedalījās tikai 26,5% iedzīvotāju, bet efektīvai aizsardzībai pret šo slimību nepieciešams vismaz 65%.
Situāciju pasliktina arī nevienlīdzība: skrīningos biežāk piedalās cilvēki ar augstāku izglītību un ienākumiem. Tieši mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām veselības aprūpe joprojām nav pietiekami pieejama, iedzīvotājiem trūkst prasmes – un tas prasa steidzamu valsts rīcību.
Pašnāvību skaits Latvijā – satraucoši augsts
Trešais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir ārējie apstākļi – pašnāvības, noslīkšana, kritieni, autoavārijas, saindēšanās. No tiem visbiežākais ir tīšs paškaitējums. Un atkal – Latvija atrodas starp līderiem Eiropā, jo īpaši attiecībā uz pašnāvību skaitu vīriešiem virs 35 gadiem un pusaudžiem.
Ziņojumā par mirstības mazināšanu ārējo nāves cēloņu dēļ Valsts kanceleja raksta - efektivitāti ietekmē uzmanības, laika un finanšu līdzekļu ieguldījuma līmenis, kuru var veltīt katra iesaistītā puse – no paša cilvēka un līdzcilvēkiem, līdz pašvaldībai un valsts institūcijai. Ierobežotu resursu apstākļos rezultāti sasniedzami, pārliekot akcentus starp esošajiem resursiem, kā arī iesaistītajām pusēm darbojoties savstarpējā sinerģijā.
Realitātē – lai gan pakalpojumi sociālajā un veselības aprūpes jomā pastāv, ir vairāki specializēti atbalsta tālruņi, tiek rīkotas kampaņas, bet atbalsta sistēma joprojām ir sadrumstalota, nepārskatāma un ar nepietiekamu profesionālo kapacitāti. Jāapvieno spēki, jāstiprina palīdzības pieejamība un jānodrošina vienota, cilvēkam saprotama sistēma.
Profilakse – vienkāršāk, lētāk, efektīvāk
Liela daļa nāves gadījumu Latvijā ir novēršami – ar agrīnu diagnostiku, ar tehnoloģiju palīdzību, ar izglītošanu veselības pratībā un, visvienkāršāk – ar profilaksi.
Veselīga dzīvesveida veicināšana, pārdomāta ēšana, kustību prieks, stresa kontrole un psihoemocionālā higiēna, regulāras pārbaudes pie ģimenes ārsta – tās nav ekstras, bet pamata instrumenti sabiedrības veselības uzlabošanai. Tās ir investīcijas nākotnē, kas atmaksājas gan cilvēka dzīvē, gan valsts budžetā.
II Ceļā uz veselīgāku Latviju: plāni, kas var mainīt sabiedrības nākotni
Starptautiskās organizācijas – Pasaules Veselības organizācija (PVO), OECD, Eiropas Komisija (EK) un Pasaules Banka (PB) – jau ilgstoši aicina Latviju rīkoties mērķtiecīgāk un plānot ilgtermiņā. Viņu secinājums ir vienkāršs: profilakse ir efektīvāka un lētāka par ārstēšanu. Tomēr Latvija joprojām profilaksei atvēl mazāk nekā 1% no veselības budžeta, kamēr ES tas ir ap 3%.
Eksperti uzsver nepieciešamību paplašināt profilaktisko pakalpojumu aptveri – skrīningus, vakcināciju, dzīvesveida konsultācijas – un īpaši risināt reģionālās nevienlīdzības jautājumu. Profilakses stiprināšana ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai mazinātu demogrāfisko spiedienu novecojošā sabiedrībā. Tiek arī atgādināts – cilvēka dzīves ilgums un veselība bieži atkarīga no dzīvesvietas. Augstāka mirstība, piemēram, Latgalē, nav tikai reģionāla problēma – tā nacionāla mēroga veselības politikas līmenī prasa rīcību, nevis tikai analīzi.
Mātes un bērna veselības jautājumi šobrīd pamatoti ir uzmanības centrā, taču ilgtermiņā sabiedrības veselību nevar stiprināt tikai ar šo dimensiju vien. Veselīgas ģimenes nevar pastāvēt, ja vecāki paši dzīvo ar hroniskām slimībām, aptaukošanos, stresu vai jau agrā vecumā zaudē darbaspējas. Veselība pirms un pēc bērna piedzimšanas ir būtiska arī bērna dzīves kvalitātei.
- Veselības ministrija (VM) izstrādājusi Mātes un bērna veselības plānu, kas balstīts četros pamatvirzienos:
- Reproduktīvā veselība un dzimstības veicināšana (paplašināta neauglības ārstēšana, integrēta aprūpe, vecmāšu lomas stiprināšana);
- Diagnostikas un ārstēšanas pieejamība, hronisku pacientu aprūpe, zāļu pieejamība;
- Profilakse (skrīnings, vakcinācija, uztura speciālisti, agrīna sirds un asinsvadu slimību atklāšana);
- Atkarību profilakse un veselībpratības izglītība.
- Plāna īstenošanai nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro gadā. Tomēr šie ieguldījumi ieliek pamatus nākotnei. Plāns jau nodots saskaņošanai, un tā virzība uz Ministru kabinetu (MK) sagaidāma šoruden.
- VM, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem, ir izstrādājusi arī citus rīcības plānus:
- Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns (2025–2027) – fokusējas uz profilaksi, ārstēšanu, rehabilitāciju un pacientcentrētu pieeju;
- Rīcības plāns aptaukošanās izplatības mazināšanai (2025–2029) – iezīmē prioritātes un nepieciešamos resursus uztura un veselības pratībai, diagnostikai, ārstēšanai un jo īpaši prevencei;
- Onkoloģijas aprūpes uzlabošanas plāns (2025–2027) – no profilakses līdz pēcaprūpei ar mērķi nodrošināt savlaicīgu un efektīvu terapiju, skrīningus, vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) u.c.;
- Psihiskās veselības aprūpes plāns (2023–2025) – ievieš jaunas pieejas komandas darbu, medikamentu pieejamību, jaunas programmas pacientiem ar autiskā spektra traucējumiem, ēšanas traucējumiem u. c.
Latvija joprojām ir viena no valstīm ar visaugstāko alkohola patēriņu Eiropā — 2023. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš bija 11,7 litri, bet, ieskaitot tūristu patēriņu, tas jau sasniedza 12,5 litrus uz pieaugušo iedzīvotāju gadā. Turklāt OECD norāda, ka 44 % Latvijas pieaugušo vismaz reizi mēnesī praktizē “binge‑drinking” (angļu val.) jeb iedzeršanu, kuras rezultātā iestājas reibums, bet gandrīz katrs ceturtais 15‑gadīgais – puiši un meitenes – jau ir bijis reibumā.
Papildus ir pieņemti likuma grozījumi par alkohola tirdzniecību – augustā stājās spēkā ierobežojumi, kas nosaka īsāku tirdzniecības laiku un aizliedz noteiktus reklāmas veidus. Tikai laiks rādīs, kā tas ietekmēs sabiedrību, taču skaidrs ir viens: lai mainītu alkoholu kā ikdienas normu, izglītojošs darbs jāsāk jau ar bērniem un jauniešiem. Skandināvijas pieredze apliecina — pārmaiņas ir iespējamas.
Papildus pieņemti arī likuma grozījumi, kas skar alkohola tirdzniecību. Augustā spēkā stājās ierobežojumi, kas nosaka īsāku tirdzniecības laiku un aizliedz noteiktus reklāmas veidus. Laiks rādīs, kā tas ietekmēs sabiedrību, taču skaidrs ir viens – lai mainītu sabiedrības priekšstatus par alkoholu kā ikdienas normu, ir jāstrādā jau ar bērniem un jauniešiem. Skandināvijas piemērs rāda: tas ir iespējams.
Neiztrūkst jautājumi par to, vai tik daudzi plāni patiešām vajadzīgi. Bet patiesībā tie kalpo kā ceļa kartes – vienošanās starp politikas veidotājiem, nozares ekspertiem un sabiedrību par to, kas ir būtiskākais un kā panākt reālus uzlabojumus veselības jomā.
III Kā un kad panākt reālus uzlabojumus?
Zelta atslēgu visām veselības un demogrāfijas problēmām, gluži kā mūžīgās jaunības eliksīru, vēlētos atrast daudzi – lai dzīvotu ilgi, veselīgi un laimīgi. Tā gan nav pilnīga utopija – daudzi nepieciešamie instrumenti jau ir mūsu rokās. Savlaicīgi sekot līdzi savai veselībai, regulāri veikt pārbaudes, būt fiziski aktīviem, ēst sabalansēti, pietiekami gulēt, nepārpūlēties un pārvaldīt stresu – šo veselīga dzīvesveida formulu zina gandrīz ikviens.
Savukārt politikas veidotājiem ir jāatrod līdzsvars starp profilaksi, veselības aprūpi, demogrāfisko ilgtspēju un valsts finanšu iespējām. Šobrīd veselības nozarei Latvijā tiek atvēlēti ap 1,95 miljardiem eiro jeb 12% no valsts budžeta, taču tas joprojām ir nepietiekami. Lielākie iecerētie uzlabojumi – mātes un bērna veselībā, cīņā ar hroniskām slimībām, aptaukošanos, psihiskās veselības problēmām – prasa nozīmīgus resursus, bet arī sola ilgtermiņa atdevi.
PVO aplēses rāda, ka psihisko traucējumu dēļ Latvija 2020. gadā zaudēja 327 miljonus eiro (1,28% no IKP). OECD aprēķini liecina – katrs eiro, kas ieguldīts aptaukošanās novēršanā, dod 5–6 eiro atdevi. Latvijā šī problēma radīs vienu no būtiskākajiem IKP samazinājumiem visā ES – virs 4%.
Investīcijas veselībā atmaksājas augstākas produktivitātes, ilgākas dzīves un mazāka sloga veidā veselības aprūpei nākotnē. Mēs esam iemācījušies runāt par finanšu pratību, bet jāapgūst arī veselības finanšu pratība – atvēlēt profilaksei stabilu budžeta daļu, neatkarīgi no fiskālās situācijas. Pretējā gadījumā nākotnē nāksies aizvien vairāk maksāt par slimību sekām – zāļu kompensācijām, invaliditātes pabalstiem, darba nespēju.
Taču arī sabiedrībai jāuzņemas sava daļa līdzatbildības. Veselības pārbaudes nevar būt tikai "ķeksītis", darba vide – slogs veselībai, bet veselības aprūpes sistēma – tikai slimību “dzēšanas” mehānisms. Tam jākļūst par ikdienas daļu, līdzīgi kā zobu higiēnai vai vakcinācijai.
Veselība ir pamats gan ģimenes drošībai, gan valsts attīstībai. Liela daļa no šī pamata ir mūsu pašu rokās. Un īstais brīdis rīkoties nav rīt – tas ir šodien.
Izmantotie informācijas un datu avoti:
1. Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests. Dažādi dati un pārskati.
2. Latvijas Banka (2024). Ekspertu saruna: Kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā mainīt? Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-sarunas/ekspertu-saruna-kapec-latvija-krit-dzimstibas-raditaji-un-ka-mainit
3. Nordic Alcohol and Drug Policy Network (2025). Latvia. Pieejams: https://www.nordicalcohol.org/latvia
4. OECD (2019). The Heavy Burden of Obesity: Policy Brief. Paris: OECD Publishing. Pieejams: https://www.epicentro.iss.it/obesita/pdf/OECD_Heavy-burden-of-obesity-Policy-Brief-2019.pdf
5. OECD (2023). The Heavy Burden of Obesity – Update. Paris: OECD Publishing. Pieejams: https://www.oecd.org/en/publications/the-heavy-burden-of-obesity_67450d67-en.html
6. Pasaules Banka (2024). Unlocking the Power of Healthy Longevity: Demographic Change, Non-communicable Diseases and Human Capital. Washington, DC: World Bank. Pieejams: https://www.worldbank.org/en/topic/health/publication/unlocking-power-healthy-longevity
7. Pasaules Veselības organizācija (2021). Psihiskās veselības un uzvedības traucējumu profilakses un kontroles pasākumi Latvijā: Investīciju pamatojums. Pieejams: https://www.vm.gov.lv/lv/media/10325/download?attachment
Veselības ministrija (2024). Informatīvais ziņojums par mirstības mazināšanu no ārējiem nāves cēloņiem (ĀNC). Pieejams: Info_ziņ_mirst__mazin_ĀNC_16052024.pdf Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7a4edc7c-6a13-4c87-a572-b869967dccaa
Autore ir demogrāfe, PhD, Ministru prezidentes ārštata padomniece bērnu un ģimenes politikas jautājumos.