Priežu jaunaudze Daugavas mežniecībā. Foto: Evija Trifanova, LETA.
Mūsdienās plaši diskutē par dabā balstītiem risinājumiem, kas palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām, dažkārt tos dēvē arī par dabiskajiem klimata risinājumiem. Jaunākajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā tie spēlē būtisku lomu, lēšot, ka ar to palīdzību līdz 2030.gadam var panākt CO2 izmešu samazinājumu par 5 miljardiem tonnu. Dabā balstīti risinājumi palīdz atjaunot dabiskās ekosistēmas, pielāgojoties klimata pārmaiņām un mazinot to radītās problēmas.
Aptuvenās aplēses par oglekļa emisiju gadā liecina, ka tās sasniedz 50 gigatonnu jeb 50 miljardus tonnu. Salīdzinājumam jāmin, ka ik gadu tiek piesaistītas aptuveni 2 miljardi tonnu CO2. Oksfordas Universitātes zinātnieki nesen pētījumā konstatēja, ka 99,99% pašreizējās CO2 piesaistes nodrošina daba un zemes apsaimniekošana, tostarp apmežošana, ko atvieglo “Arbonics” platformas izmantošana, mežu atjaunošana, augsnes ogleklis, kūdrāji, agromežsaimniecība un ilglietojami novāktās koksnes izstrādājumi, piemēram, ēkas, mēbeles. Daudzas no šīm lietām apvieno viens dabiskais princips – koki vai citi augi uztver CO2 un pārvērš to ogleklī, ko uzglabā stumbros, zaros un saknēs, izvadot skābekli atpakaļ atmosfērā.
