Cik “zaļa” patiesībā ir Rīga?

  • Oļegs Krasnopjorovs
  • 06.04.2022
Doma baznīca. Foto - Edijs Pālens, LETA

Doma baznīca. Foto - Edijs Pālens, LETA.

Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā, bet iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šī ir trešā epizode Latvijas Bankas rakstu sērijā par to, kas un kā jādara jau šodien, lai dzīves kvalitāti Rīgā strauji celtu līdz Skandināvijas līmenim. Šajā reizē – par vides kvalitāti pilsētā, kas ir pamatos labai veselībai un laimīgai dzīvei.

Nabadzīgas pilsētas parasti ir piesārņotas, bagātas pilsētas ir tīras – un tā nav nejaušība. Pilsētas vide ir svarīgs dzīves kvalitātes elements, kas ietekmē veselību un dzīves ilgumu. Jo ilgāk dzīvojam veselīgi, jo lielāks ir darba ražīgums un attiecīgi – lielāki ienākumi. Augstāki ienākumi savukārt nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus pilsētas budžetā, sniedzot iespēju vēl vairāk uzlabot pilsētas vidi (1. attēls).

Jaunākajā žurnālā