Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Pirms dažiem gadiem kopā sanāca virkne Latvijas labāko pavāru, lai vienotos kopīgā manifestā par to, kas ir mūsdienu Latvijas garša. Manuprāt, tas ir svarīgi, jo nepieciešams saprast, kas ir mūsu kultūras, mūsu nācijas atšķirības pasaules kontekstā. Tā nu, pateicoties šai iniciatīvai, pēc neatkarības atgūšanas esam tikuši skaidrībā, kas ir mūsu tautas fiziskais ēdiens. Bet kā ir ar garīgo ēdienu? Ar ēdienu dvēselei? Vai nebūtu jauki, ja mums būtu iespēja padomāt, kāda tad ir mūsdienu Latvijas garīgā ēdiena garša?
Luterāņi, katoļi, pareizticīgie – vai mūsdienu Latvijas garīgā garša sastāv tikai no šīm komponentēm? Kā ir ar baptistiem, vecticībniekiem, dievturiem? Mazajām ebreju un islāma draudzēm? Vai varbūt garīgā ēdiena virtuve ir tukša, to nevajag definēt un varam iztikt no tām atklāsmēm, kas pieejamas skatoties pudeles dibenā vai iegūstamas TV šovu skatīšanās laikā?
