Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Svētki ir laiks, ko ierasti pavadām ģimenes lokā, taču ne visiem tas ir pašsaprotami. Daļai Latvijas bērnu, kuru ikdiena norit bērnunamos, nav tuvinieku, uz kuriem paļauties. Turklāt viņu nākotne un dzīve pēc ārpusģimenes aprūpes iestādes, ir visnotaļ neskaidra.
Apzīmējums “sistēmas bērns” sabiedrības diskusijās arvien biežāk izskanējis tikai pēdējo gadu laikā. Pērnā gada beigās Tiesībsarga konferencē nozares eksperti izgaismoja virkni problēmu, ar ko saskaras bērnunama jaunieši, sasniedzot pilngadību un sākot patstāvīgu dzīvi.
Sabiedrības spiediens un bailes patstāvīgas dzīves uzsākšanā
Ilggadējās pieredzes ar jauniešiem laikā saskatām problēmas ne tikai pašu jauniešu elementāru sadzīvisku zināšanu trūkuma dēļ, bet arī sistēmas niecīgā atbalsta sekas. Tiesībsarga birojs, padziļināti pētot šo jautājumu, secinājis, ka pašvaldību pabalstu apjoms dzīvokļu nomai neatbilst reālajām īres tirgus cenām. Ir pašvaldības, kas īrei piešķir tikai 100 eiro gadā. Reti kuram izīrētājam radīsies vēlme saistīties ar "sistēmas bērnu", kuram trūkst naudas.
