Ilustratīvs attēls.
Zeme un apkārtējā vide ir lauksaimnieka maize, darbs un aicinājums. Tāpēc lauksaimnieki dara visu iespējamo, lai augsnes auglība un veselība saglabātos nākamajām paaudzēm.
Nereti tā ir profesija, kas mantota no vecākiem un vecvecākiem. Zeme bija viņu ienākumu avots, kas nodrošināja iztiku ģimenei. Nu tā ir nodota nākamajai paaudzei, un nākotnē tiks nodota bērniem. Latvijas meži un lauki ir mūsu lielākais materiālais dārgums, kas jākopj un jāaprūpē tā, lai tie nestu augļus gadu no gada. Ja lauksaimnieks nodarīs pāri apkārtējai videi, laukiem, tad pats paliks pliks un nabags, ar tukšām rokām pie sasistas siles.
Tāpat kā rūpējamies par savu veselību, lauksaimniekiem svarīga ir arī augsnes veselība, nereti – pat svarīgāka par savu, mēs strādājam un nesaudzējam sevi, lai tīrums būtu sakopts. Mūsdienās modernās lauksaimniecības metodes ļauj šo augsnes veselību saglabāt tikpat efektīvi, kā šodien varam pieveikt saaukstēšanos. Vecos laikos cilvēki vīrusus dzina prom ar tautas metodēm, ēda sīpolus un ķiplokus, dzēra pienu ar medu, bet šodien medicīna piedāvā laboratorijā veidotus pulverīšus vai tabletes, kas slimības aizmetņus pieveic acumirklī. Ar šiem zinātnes sasniegumiem dzīvojam ilgāk nekā mūsu vecāki, un mūsu bērnu paaudze dzīvos ilgāk par mums.
