Rimants Ziedonis (no kreisās), Ingmārs Čaklais, Matīss Baltvilks un Ansis Bērziņš. Foto — Gatis Gierts, F64.
Nobalsošana notiks, bet - ko tālāk, kā, no vilkiem bēgot, neuzskriet dinozauriem?
Pabraukājot pa bijušajām padomju republikām, var redzēt, cik dažādi iespējamie ceļi ir ieti šajos 20 gados. Un gluži nevilšus sāc salīdzināt un aizdomāties: «Kā būtu, ja būtu...» Dabiski, ka, pārejot no sociālistiskuma uz kapitālismu, galvenais dzinulis ir bijusi alkatība. Vietumis tā iegrožota ar sakarīgu pārvaldību (piemēram, Igaunijā), citur - autokrātiski (kā Baltkrievijā), bet lielākoties nepietiekami. Kā Krievijā, kur pilnīgi atklāti nauda ir varā un vara - naudā, vai Gruzijā, kur izskatās, ka valstij viss ir vienalga, ja neskaita patruļas, un dzīve turas uz cilvēku savstarpējās cieņas un tradīcijām, vai Latvijā, kur tauta sāk mosties pēc 20 gadiem, kad gandrīz viss jau izprihvatizēts.
