Oļegs Andrejevs. Publicitātes foto.
Aizvadītais gads finanšu tirgos bija aktīvs un mainīgs — to noteica politiskie un tarifu lēmumi, centrālo banku virziens, kā arī straujā mākslīgā intelekta attīstība, kas no skaļiem solījumiem pārgāja uz reāliem biznesa risinājumiem. Šajā kontekstā īpaši izcēlās zelts, kas klusi, bet pārliecinoši kļuva par vienu no ienesīgākajiem portfeļa komponentiem, atspoguļojot pieprasījumu pēc drošības un rezervju diversifikācijas. Ko investoriem sagaidīt šogad?
No tarifu kariem līdz zelta rekordiem
Politiskie lēmumi un tarifu spriedze 2025. gadā vairākkārt radīja īslaicīgas, bet asas svārstības. Vienlaikus centrālās bankas beidzot mainīja virzienu – likmju samazināšana sāka mazināt kapitāla izmaksas un atjaunot investoru pārliecību.
Mākslīgā intelekta (MI) temats piedzīvoja “otro vilni”: pēc čipu ražotāju supercikla tirgus kļuva izvēlīgāks pret programmatūru un pielietojumiem, pieprasot pierādāmu peļņu un skaidru biznesa modeli. Tas nozīmēja, ka vairs netika “pirkts viss ar MI nosaukumā”, bet gan vērtētas reālas naudas plūsmas un ilgtspējīgs pieaugums.
Savukārt zelts demonstrēja spēcīgu sniegumu un parādīja, ka klasiskie riska diversifikācijas instrumenti portfelī joprojām ir vajadzīgi.
Diversifikācijas ilūzija un jaunas iespējas
Ja ģeopolitiskā vide nekļūs sarežģītāka, šogad ekonomikas izaugsme un reālo algu pieaugums var uzlabot iedzīvotāju pirktspēju. Taču tehnoloģiju sektorā gaidāma realitātes pārbaude: uzņēmumiem, kas masīvi ieguldījuši MI infrastruktūrā, būs jāpierāda ieņēmumu un brīvās naudas plūsmas ilgtspēja.
Tradicionālā pieeja “nopirkt visu tirgu” jeb ieguldīt indeksos vairs negarantē pilnvērtīgu diversifikāciju. Nepieciešama gudrāka aktīvu sadale – līdzsvarot akcijas ar obligācijām, iekļaut izejvielas un izvēlēties tehnoloģiju uzņēmumus ar reālu monetizāciju, nevis tikai pievilcīgu stāstījumu.
Uz ASV fona Eiropa var kļūt pievilcīgāka investoriem, kuri meklē saprātīgas cenas, savukārt attīstības tirgi ar ražošanas un MI pielietojumu izaugsmi piedāvā labu riska/ienesīguma attiecību.
Mēģinājumi “noķert brīdi” pasliktina rezultātu
Tirgus dinamika apstiprina vienu patiesību: mēģinājumi “noķert brīdi” bieži pasliktina rezultātu, kamēr disciplīna, regulārie, kaut arī nelieli, ieguldījumi un salikto procentu efekts palīdz izlīdzināt svārstības un ļauj laikam strādāt investora labā.
SEB bankas dati rāda, ka interese par regulāru ieguldīšanu strauji aug: 2025. gadā regulāri investēt ar SEB Roboinvestoru un Mikroinvestīciju risinājumu sākuši aptuveni divreiz vairāk cilvēku nekā 2024. gadā.
Vidējā summa, ko Roboinvestora lietotāji iegulda katru mēnesi, pērn pieauga līdz 97 eiro. Lai gan pagātnes rezultāti negarantē tādu pašu pieaugumu nākotnē, tomēr, sākot investēt ar Roboinvestoru pirms trīs gadiem, portfeļa vērtība šodien būtu par ~20% lielāka*.
Mikroinvestīciju rīka lietotāji vidēji mēnesī novirza ieguldījumos 34 eiro. Ar šī rīka palīdzību var ieguldīt biržā tirgoto fondu jeb ETF daļās, izvēloties no 13 piedāvātājiem ETF, tādejādi diversificējot savu portfeli.
Roboinvestoru Latvijā aktīvāk izmanto vīrieši (64% no visiem lietotājiem). Vecuma ziņā aktīvākie investori ir iedzīvotāji no 36 līdz 50 gadiem (41% no visiem lietotājiem), kam seko grupa no 26 līdz 35 gadiem (31%). Arī Mikroivestīciju rīku vairāk iecienījuši vīrieši vecumā no 26 līdz 45 gadiem.
Tirgus svārstības ir normāla investīciju vide, taču tās nedrīkst apturēt ceļā uz finanšu brīvību. Regulāras iemaksas, digitālie rīki un pacietība palīdz šīs “kabatas” piepildīt pakāpeniski, pat ar nelielām summām, veidojot stabilu finanšu ieradumu un ļaujot katram investoram izmantot laiku kā savu lielāko sabiedroto.
* Šīs vērtības atspoguļo aprēķināto vēsturisko modeļa portfeļa ienesīgumu, pamatojoties uz šī brīža ETF tirgus vērtībām un piemērotā portfeļa dokumentā noteiktajām proporcijām. Aprēķinos nav ietverta SEB bankas portfeļa pārvaldības maksa, kā arī aprēķini neatspoguļo inflācijas ietekmi. Vēsturiskie dati nav drošs rādītājs nākotnes ienesīguma prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgus rezultātus nākotnē.
Atgādinām, ka ieguldīšana ir saistīta ar risku. Vēsturiskais ienesīgums negarantē ienesīgumu nākotnē.
Autors ir SEB bankas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs.
