Redaktores Inese Zandere un Ieva Lešinska, mākslinieks Ernests Zariņš, redaktors Ilmārs Šlāpins, fotogrāfs Andris Krieviņš un galvenais redaktors Uldis Tīrons Rīgas Laika redakcijā 1995. gada novembrī. Foto – Andris Krieviņš.
Žurnāls Rīgas Laiks iznāca 30 gadus, bet janvārī pie lasītājiem tas nonāca pēdējo reizi. Tam bija neparasta un nozīmīga loma Latvijas mediju vidē
Bija padrūma 1993. gada novembra diena, kad Rakstnieku savienības telpās jeb vēsturiskajā Benjamiņu namā kopā sanāca filozofi un jaunizceptie Latvijas biznesmeņi. Viņi sarīkoja preses konferenci par godu jaunā žurnāla Rīgas Laiks izdošanai. Gluži kā brīvajā rietumu pasaulē Uldis Tīrons, Inese Zandere, Ieva Lešinska un citi rakstītpratēji kopā ar sponsoriem sēdēja pie milzīga retro galda, ļaujot žurnālistu gūzmai sevi iztaujāt un iemūžināt.
Tolaik žurnāla veidošanā iesaistītajiem atšķīrās domas, kādam šim izdevumam jābūt. Tā izdevējs Juris Visockis uzskatīja, kā pats tagad saka, «tam jābūt kā žurnālam Ir — par aktuālajām politikas, ekonomikas, kultūras tēmām». Arī filozofe, radio Brīvā Eiropa korespondente Ieva Lešinska, kura pusaudžu gadus un studiju laiku bija nodzīvojusi ASV, domāja par ko līdzīgu vācu Der Spiegel.
