Lita Krone, LETA.
INTERVIJA. Saeimas mūžīgais opozicionārs Saskaņas centrs ir nobriedis lielo vēlētāju atbalstu beidzot pārvērst valdības portfeļos, tādēļ piegludina ikvienu radikālāku tēzi, kas kaitētu ceļā uz varu. Un tomēr premjerministra kandidāts Jānis Urbanovičs vēlreiz piesola Biškeku - sociālo sprādzienu, ja politiķu meli pēc vēlēšanām liks cilvēkiem vilties
Jūs esat iezīmējis, ka Latvijā jāveido «trešā republika». Cik var saprast, tas nozīmē nepilsoņu statusa likvidēšanu, otras valsts valodas ieviešanu. Vai tā ir?
Domāju, ka esmu atnācis pie gudriem cilvēkiem, bet jūs uzdodat dzeltenās preses jautājumu. Runāt juridiskā vai fiziskā plāksnē par «trešo republiku» nevar. Tā ir alegorija par dzīves lietu kārtību, bet vienas valsts konstitucionālās kontinuitātes robežās. Pirmā republika - no 1918.gada līdz karam. Otrā ir divdesmit gadu jautrās privatizācijas un valsts nozagšanas, kura noslēdzās ar karam līdzīgu krīzi. Vieni dzīvo ar nostalģiju par to pirmo republiku, piemēram, viena daļa Vienotības, TB/LNNK, Visu Latvijai! Otrā nostalģija ir bagātiem ļaudīm, kas prihvatizēja sabiedrības mantu. Arī tas nav iespējams, jo zagt vairs nav tik daudz. Acīmredzot jāmeklē trešā formula, kā labāk dzīvot un veidot stabilāku sabiedrības eksistenci. Tas arī viss.
