Izpilddirektors Leons Ptičkins darbu uzņēmumā sācis 1966.gadā kā strādnieks velmētavā.
Baltijā lielākais metalurģijas uzņēmums 130.dzimšanas dienu šogad sagaida augšāmcēlies pēc krīzes - rekonstruētajā Liepājas metalurgā romantiku aizstāj efektivitāte
Kad 2010.gada 28.decembrī ap pusnakti tika izliets Liepājas metalurga trešā martena pēdējais kausējums un, tāpat kā abus pārējos, to apturēja, daudzi šeit 30 vai pat 40 gadus strādājušie sajutās kā bērēs. Taču jau pēc gada sekoja augšāmcelšanās.
Patiesībā tā nebija pirmā, bet kārtējā reize, kad uzņēmums atdzimst gluži kā fēnikss. Iepriekšējā piedzīvota 90.gadu sākumā, kad, sabrūkot vecajai izejvielu un gatavās produkcijas noieta sistēmai, no Latvijas ekonomikas kartes cits pēc cita pazuda gandrīz visi lielie uzņēmumi. Šis liktenis draudēja arī bijušajam Sarkanajam metalurgam. Tomēr jaunais, Atmodas laikā pašu darbinieku vēlētais direktors Valērijs Terentjevs atrada risinājumu. Inženieris, darba gaitas sācis martena cehā kā vienkāršs strādnieks, Terentjevs pārliecināja toreizējo premjeru Ivaru Godmani un vēlāk arī citas valdības, ka Liepājas metalurga likvidācija no valstiskā viedokļa būtu neprāts, kaut arī uzņēmumam krājās parādi, jo nauda par ražojumiem ienāca ar nokavēšanos.
