Jauno karavīru militārās pamatmācības kursos Alūksnē. Foto — Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija.
Valsts aizsardzības dienesta likums ir finiša taisnē, taču tā ieceres un ambīcijas ir pamatīgi sarukušas
Ja šodien uz Latvijas zemes kāju spertu iebrucēju armija, valsti būtu gatavi aizstāvēt aptuveni septiņi tūkstoši profesionālo karavīru, kas šobrīd dien Nacionālajos bruņotajos spēkos, un pieci tūkstoši rezervē esošie karavīri. Aizsardzības pozīcijās stātos vēl aptuveni 10 tūkstoši aktīvo zemessargu, no kuriem 2271 pievienojās pavisam nesen — 2022. gadā.
Lai gan uzbrukuma gadījumā Latvija varētu paļauties arī uz sabiedroto atbalstu, Krievijas agresija Ukrainā uzskatāmi parādīja, cik svarīgas ir arī mūsu pašu spējas reaģēt un aizstāvēties.
Tāpēc jau iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā valdība nolēma veidot valsts aizsardzības dienestu, kura galvenais mērķis ir palielināt Latvijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un sagatavot pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu iespējamam iebrukumam.
