Ikgadējais Frankfurtes grāmatu gadatirgus ir lielākais pasaulē. Šā gada izstādes viesu valsts bija Itālija. Latvija viesu statusā cer būt 2028.—2030. gadā. Publicitātes foto.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Grāmatu mesē pieredzētais dod iemeslu gan bažām, gan lepnumam
Izdevējiem no visas pasaules ir divas galvenās sastapšanās vietas: rudenī notiekošā Frankfurtes grāmatu mese, kur saplūst idejas, bizness un literatūra, un Londonas Grāmatu svētki pavasarī. Protams, ir vēl daudzi citi dažādu mērogu grāmatu svētki, bet šo divu notikumu mērogs ir tiešām kolosāls. Tajos saplūst tūkstošiem grāmatnieku, lai pirktu un pārdotu, notiek tikšanās un semināri, apspriedes un paneļdiskusijas ap vienu centrālo asi: grāmatām papīra, digitālā un audio formātā.
Pirmo reizi Frankfurtes grāmatu mesi apmeklēju sen, tālajos deviņdesmitajos. Daudzās halles un dalībnieku tūkstoši toreiz atstāja satriecošu iespaidu. Es tolaik vēl pārstāvēju postpadomju valsti, trūcīgu un savādu. Turklāt tas bija pamanāms; arī pati vēl pirms dažiem gadiem bez grūtībām atšķīru, kuri aziātu rakstnieki (nejaukt ar nomenklatūras darbiniekiem) nāk no Ķīnas Tautas Republikas. Slikti zobi, līdz spīdumam novalkāti burzīga auduma uzvalki, viegls tramīgums gaitā. Līdztekus — neviltota interese par visu apkārt notiekošo. Daudziem labturīgiem un pašpārliecinātiem meses dalībniekiem šī attieksme ir zudusi — viņi ierodas vienīgi pārdot un pirkt sen noskatītus darbus, un viss pārējais viņus īsti neinteresē.
