Marmora galds greznajā vestibilā ir vēss, toties ādas krēsli ērti. Pulkstenis pāri pusnaktij, fonā skan moža klaviermūzika un dūc putekļusūcējs — apkopējs tīra milzīgu jūgendstila paklāju. Beidzamie svinētāji — Pepija un divi skeleti — nupat aizgājuši, bet aiz loga 8. avēnijā nerimst mašīnu straume un spožāk par zvaigznēm mirdz tūkstošiem uguņu. Ņujorka. Halovīna ballīšu nakts.
Aizvadītās nedēļas programma ar studiju biedriem Vašingtonā un Ņujorkā bijusi tik blīva un mutuļojoša, ka izniršana no iespaidu pārbagātības vēl tikai priekšā.
Starp citu, esam apmetušies viesnīcā, kur slavenais fiziķis Nikola Tesla pavadīja desmit pēdējos dzīves gadus, bet Hilarija Klintone atzina sakāvi pēc Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās. Trīsdesmitajos gados celtais The New Yorker Hotel savulaik bija īsts tehnoloģiju pionieris un Manhetenas lepnums. Teslas numuriņu gan nesanāk apmeklēt, tas ir aizņemts.
Toties izdodas spert kāju citā leģendārā vietā Vašingtonā — Watergate Hotel 205. numuriņā, kura durvis rotā lakoniska plāksnīte «Skandāla istaba». Te apmetās kramplauži, kuru ielaušanās Demokrātu partijas birojā beidzās ar aizturēšanu un galu galā noveda pie prezidenta Niksona atkāpšanās 1974. gadā. Šo demisiju panāca The Washington Post žurnālistu neatlaidība, mēnešiem ilgi vācot pierādījumus, ka prezidenta komanda pirms vēlēšanām sarīkojusi ielaušanos un politisko konkurentu noklausīšanos, bet pēc tam traucējusi patiesības noskaidrošanai. Votergeitas skandāls ir pētnieciskās žurnālistikas leģenda, tāpēc selfijs pie Niksona demisijas raksta «Skandāla istabā» noteikti būs manā šī gada bilžu topā.