Dienu pēc valsts svētkiem, drēgnā novembra vakarā, ko gaišāku padara sveces un satikšanās prieks, Piebalgas pusē dzirdēju ļoti neparastu Saule, Pērkons, Daugava izpildījumu. Gluži citādu nekā Dziesmusvētku himniskums. Šoreiz tikai divas jaunas sievietes ar ģitārām, un dziesmas noslēgumu viņas pārvērta gluži vai lūgšanā, skanīgām balsīm vēl un vēlreiz izlocīdamas pēdējos vārdus «mūsu tēvs». Manā prātā tobrīd tas kļuva par aizlūgumu tēvam debesīs, lai dziesmas tēvs Mārtiņš Brauns atgūst veselību. Diemžēl tas nepiepildījās, dažas dienas vēlāk viņa gaitas šaisaulē noslēdzās. Un nepiepildījās arī solījums, ko Mārtiņš deva septembrī, kad saistībā ar 70. gadskārtu aicinājām uz interviju — vēlāk, viņš teica, uz jubilejas koncertu. Domubiedri tagad sola — koncerts noteikti būs. Protams, jo Mārtiņa Brauna ģeniālā mūzika paliek ar mums.
Ja esi abonents, pievienojies šeit.
Reģistrējies portālā un saņem pieeju bezmaksas rakstiem un IR Svarīgākais vēstkopai
Jaunākajā žurnālā
Krievu oligarhs Avens un 235 miljoni
Krievu oligarham Pjotram Avenam nesen atļauts ieskaitīt savā Latvijā iesaldētajā bankas kontā vairāk nekā 235 miljonus eiro no līdzekļiem, līdz kuriem sankcijas līdz šim nesniedzās. Vai tas ir paņēmiens cīņā, lai izkļūtu no sankciju tvēriena?
Sāpīgās rētas
Pieminot staļinisko represiju upurus šajā pavasarī ir smagāka sirds nekā jebkad agrāk. Tāpēc, ka vairs nav drošas ticības, ka šī pagātne nekad neatgriezīsies.
Prezidenta izvēle
Rinkēvičam ir atbalstāms priekšlikums par amatpersonu nominēšanas kārtību
Patiesība pret pasaciņām
Vēsturniece Inese Dreimane apgāž tautā klejojošus nostāstus, ko vainot deportācijās, un mudina ielūkoties arhīva dokumentos
