Aiz loga kauc vējš, stipra brāzma aizrauj garām plastmasas maisu. Spocīga sajūta, jo esmu augstu virs zemes, 18. stāvā. No viesnīcas paveras plašs skats uz pilsētas ugunīm. Lasvegasa neguļ arī darbdienas naktī, elektroniskās reklāmas zib bez apstājas.
Ar studiju kolēģiem esam no vienas tuksneša pilsētas ieradušies citā, lai piedalītos milzīgā mediju konferencē. Izvēle ir plaša, katrs veidojam savu individuālo programmu, un pārskrējieni starp diskusijām reizēm prasa pat stundas ceturksni. No simtiem runātāju esmu atlasījusi tēmas, kas mani nodarbina visvairāk, — kā attīstīt jaunus žurnālistikas talantus un pieredzes norūdītajiem neiekaļķoties un neizdegt tik prasīgajā un nestabilajā tirgus situācijā. Īpaši pēc pandēmijas šie jautājumi nodarbina daudzus mediju profesionāļus arī Amerikā.
