Nupat izlasīju satriecošu latviešu jaunekļa izdzīvošanas stāstu. Piedzimis brīvvalstī desmit dienas par agru, lai kara beigās izbēgtu no iesaukšanas vācu leģionā. Pusaudža vecumā Rīgā apguvis meditāciju un ticējis, ka cauri kauju un nometņu ellei viņu izvedusi jogas mantra. Viņu sauca Brunis Rubess, bet grāmatu sarakstījusi meita Baņuta, kuru intervējām gada nogalē.
Meditāciju apgūt der jebkurā gadījumā, jo arī modernajā ikdienā stresa netrūkst — pietiek paskatīties ziņas. Taču mums ir paveicies, ka Latvija ir brīva un mierīga jau gandrīz 35 gadus. To, ka brīvība nenāca par brīvu, šonedēļ atceramies barikāžu piemiņas pasākumos. 1991. gads arvien vairāk attālinās, taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šķiet tieši pretēji — senie barikāžu ugunskuru dūmi sajūtās atgriežas tik tuvu, tik īsti. Jo īsta ir Kremļa zombiju vara, no kuras reiz izlauzāmies, bet tagad tā sūc ukraiņu asinis un atkal apdraud arī mūs. Tā nav metafora, dažādi draudi ir reāli. Šajā žurnālā sīkāk papētījām, kā biežie GPS signālu traucējumi ietekmē aviosatiksmi. Piemēram, novembrī tie skāra katru trešo airBaltic lidojumu, bet decembra dati varētu būt vēl dramatiskāki.
