Jaunais, lipīgais omikrons jau ir Latvijā, un drīz redzēsim, kādas sekas tas radīs mūsu sabiedrībā, kur vēl joprojām tūkstošiem senioru nav saņēmuši pirmo poti, par «būsteri» ij nerunājot. Vienīgi uz papīra novilktas robežas vīrusam ir tikpat vienaldzīgas kā steiks vegānam vai administratīvais kodekss Gobzemam. Nasing spešal, citējot latviešu politisko folkloru.
Taču šoreiz vēlos runāt nevis par vīrusu vai populistiem, bet gan tieši robežām.
Robežu vilkšanas tēma caurtīklo vairākus svarīgus rakstus šajā žurnāla numurā. Sākot jau ar tankā sēdošo britu ministri Lizu Trasu, kura intervijā pēc NATO sanāksmes Rīgā skaidri brīdina oportūnistu Putinu: iebrukums Ukrainā būtu stratēģiska kļūda, kas dārgi maksās. Un turpinot ar leģendārā žurnāla Avots galveno redaktoru Aivaru Kļavi, kurš sarakstījis grāmatu par šo Atmodas laika drosmīgo izdevumu, kas ar katru numuru arvien paplašināja brīvības robežas, publicējot padomijā aizliegtu literatūru un drupinot baiļu sliekšņus cilvēku prātos.
