Alfabēts ir derīga lieta, bet šomēnes tas radījis neveiklu situāciju Ņujorkā un pasaules diplomātijā. Ievērojot alfabēta secību, prezidentūru ANO Drošības padomē pārņēmusi… Krievija! Lielākā drošības postītāja Eiropā kopš Otrā pasaules kara, kuras pašas prezidentu gaida arests par kara noziegumiem. Cik gan formāla un reizēm līdz izmisumam bezjēdzīga var būt ANO kārtība!

Neņemos prognozēt, kā to reformēt, bet no sarunām mūsu raibajā studiju grupā dzirdu līdzīgu vilšanos gan no Āfrikas, gan Āzijas kolēģiem. Lielākoties viņi nāk no valstīm, kurās starptautisko palīdzību ļoti vajag, jo tautām vienām izrauties no nabadzības, korupcijas un cilvēktiesību apspiešanas liekas nepaveicams uzdevums.

Nesen ar kolēģiem piedalījāmies konferences diskusijā Kāpēc joprojām pastāv diktatūras? Tā nebija teorētiska spriedelēšana, jo Katjai bija jābēg no Lukašenko režīma aresta, bet Džī dzīvo pārdesmit kilometrus no pasaulē nožēlojamākās diktatūras Ziemeļkorejas. Es pastāstīju, cik dārgi Latvijai maksāja autoritārisma epidēmijā zaudētais valstiskums un garie padomju okupācijas gadi.

Par vienu bijām vienisprātis — starptautiskā sabiedrība, stiprākās un brīvākās valstis, var atļaut vai traucēt diktatoriem izaugt. Kā mazais princis ravēja baobabu asnus, lai tie izaugot nesaplēstu planētu, tā uz Zemes jāravē diktatori, sacīja Hakobs no Armēnijas. 

Redz, Krimā uzreiz neizravētais Putins tagad jau gadu jāravē pa milzīgu frontes līniju. Tāpēc arī tādam faktam kā Drošības padomes prezidentūra ir simboliska, nevis tikai burtiska nozīme.

P. S. Sirsnīgi sveicu brīvā Ir trīspadsmitajā dzimšanas dienā!

Līdzīgi raksti

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Jaunākajā žurnālā