Nākot no tūkstošiem svecīšu izgaismotās 11. novembra krastmalas, izmetu loku gar Nacionālo teātri, lai pasveicinātu simtgadīgo ozolu aleju. Pavisam negaidīti šī aleja man Latvijas simtgades svinību gadā kļuvusi par ļoti konkrētu, bet arī simbolisku zīmi valstij kā kopdarbam, kuru nemitīgi veidojam cauri laikam.
Atcerieties, šo aleju Rīgas dome bija plānojusi iejozt tērauda skaitļu žogā, it kā lai godinātu valsts simtgadi. Pārlaižot skatienu koku staltajiem stāviem, man ir prieks, ka arī Ir neatlaidība palīdzēja nosargāt šo vēstures un dabas vērtību mūsu galvaspilsētā no īsredzīgas un kleptokrātiskas pašvaldības dekorācijām. Mēs veltījām laiku un pūles, lai aizstāvētu to, ko uzskatām par būtisku. Savā atmiņu failā esmu to noglabājusi kā labo «simtgades darbu». Jums noteikti katram arī ir darbs — liels vai mazs —, kas vairojis vai pasargājis no iznīcības kaut ko, kas Latvijā ir vērtīgs un skaists.
