Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.
Diemžēl skolēnu lasītprasme Latvijā pasliktinās (mūsu šīs nedēļas pētījums par pāreju uz latviešu mācībvalodu skolās ceļ gaismā virkni svarīgu problēmu, toties žurnāla beigās jūs iepriecinās mazais lasīšanas čempions Roberts). Bet pieaugušo vidū arvien vairāk cilvēku vispār nelasa grāmatas.
Svaigs pētījums rāda, ka pēdējā gada laikā nevienu grāmatu nav izlasījusi gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Lielākais nelasītāju īpatsvars ir starp lauksaimniekiem un fiziskā darba darītājiem, kuriem nogurdinoši garās darba stundas varētu būt savs attaisnojums. Taču grāmatas nelasa (un arī audioformātā neklausās) ceturtā daļa no aptaujātajiem studentiem! Nezinu, kā viņi studē. Skatās YouTube video vai varbūt ChatGPT «lasa» viņiem priekšā grāmatu kopsavilkumus?