Ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem — šai senajai atziņai jaunus piemērus politiķi spēj gādāt daudz naskāk nekā finansējumu reāli brūkošajiem Latvijas ceļiem. Paskat, nākamā gada budžetā ir atrasta nauda patiešām labai lietai — partiju finansēšanai. Lai politikas lēmumu pieņēmējiem nebūtu jākarājas sponsoru raustītos striķīšos, nodokļu maksātājiem ir jāsedz reālās partiju uzturēšanas izmaksas, tas nāks par labu demokrātijas kvalitātei un pašiem nodokļu maksātājiem. Taču tas jādara godprātīgi un pamatoti, lai vēlētājiem nešķistu, ka esam nonākuši absurdā Ziemassvētku ainiņā, kurā iesiluši salaveči klūp virsū dāvanu maisam un ķeksē tās paši sev.
Tikpat neomulīga sajūta pārņem, raugoties uz Rīgas koncertzāles idejas gumzīšanu varas gaiteņos. Pirmkārt, jauns ministrs nav nekāds Jēzus, no kura atnākšanas jāsāk jauna ēra. Otrkārt, kāpēc notiek atgriešanās pie privātās partnerības idejas, kas reiz jau novērtēta kā valstij neizdevīga? Šajā numurā Re:Baltica kolēģi izpētījuši, ka Šķēles ģimenei piederošo Andrejostas zemi koncertzālei lobējis tolaik vēl Rīgas mērs Ušakovs. Latvijas galvaspilsētai vajag koncertzāli, nevis uzkāpt uz kārtējā oligarhu grābekļa.
