Neticamā, stindzinošā ziņa, ka virs Ukrainas notriekts pasažieru laineris ar 298 cilvēkiem, sasniedz mani lidostā. Garām plūst nebeidzama ļaužu straume. Sīks nebēdnis vizina oranžu čemodānu tīģera veidolā, uzstājīga balss skaļrunī jau trešo reizi izsaka «pēdējo aicinājumu» kādam Pekinas reisa pasažierim, un aiz loga saulē viz gaisakuģu baltie vēderi.
Bet dažu stundu lidojuma attālumā zemē guļ cauršauta vraka atlūzas un sakropļoti ķermeņi. Putina karš Ukrainā vienā mirklī ir nogalinājis simtiem nevainīgu cilvēku. Ja kādam vēl šķiet, ka mēnešiem ilgstošā mežonība un bezlikumība Eiropas valsts teritorijā ir lokāls konflikts, izlasiet reisa MH17 pasažieru sarakstu. Daļa bojāgājušo pat nezināja, kas ir Putins, jo bija zīdaiņi un mazi bērni, bet viņu līķi vairākas dienas trūdēja pamesti zemē, ko Krievijas uzsūtītie teroristi ir padarījuši par vietu ārpus cilvēku un Dieva likumiem.