Sarkans paklājs un Trampa aplausi — tik diža bija Putina sagaidīšana Aļaskā, it kā būtu ieradies labākais draugs vai izcilība, ar kuru gods elpot vienu gaisu. Nav brīnums, ka interneta mīmi pēc tam sprēgāja uz velna paraušanu. Pamanīju versiju, kurā sarkanais paklājs ar prezidentiem bija «ielīmēts» kara sagrautā ielā, gar malām trūdēja krievu okupantu atstātie līķi kā Bučā. Citā bildē bija uzzīmēts Aļaskas tikšanās vēlamais iznākums — no prezidentiem vairs nebija ne miņas, bet sarkanas šļakatas sniegā liecināja, ka leduslāči nule pabeiguši gardu maltīti.
Tomēr nekāds melnais humors nevar pārspēt drūmo realitāti — Trampa nesenais «ultimāts» Putinam un nopietnu sankciju draudi, ja šis nepiekritīs pamieram, ir pilnīgi aizmirsts. Vēl vairāk, Krievijas diktators ieguvis lielisku publicitāti savu impērisko murgu sludināšanai un nesodīti turpina slepkavot ukraiņus, kamēr prezidentam Zelenskim kopā ar Eiropas līderiem jācenšas glābt kaitējumu un nosargāt Ukrainas zemi pret pārdalīšanas spiedienu. Vienlaikus polsterējot ASV prezidenta patmīlību, jo transatlantisko partnerību tagad cementē glaimi, nevis kopējas vērtības.
