Lasot par sapiņķerētiem noziegumiem, parasti atdzīvojas bērnišķīga vēlme - kaut varētu vienkārši un ātri izgaismot patiesību, lai vainīgie saņem taisnīgu sodu, bet upuri gandarījumu. Derētu kāds tehnoloģisks brīnums, kurā apvienota pasaku zelta zivtiņa, viszinošais spogulis un svarīgas pogas, ar kādām mūsdienu pasaulē tiek iedarbināts vai apturēts teju viss.
Taču bērnu sevī tūliņ apsauc pieaugušā atgādinājums, ka nekādas spoguļpogas nav, tāpēc atliek paļauties uz... ko nu katrs izvēlas kā zāles pret akūtu pasaules netaisnīgumu.
Piemēram, labs mierinājums ir pieticīgais filozofijas dižgars Kants, kurš iesaka rīkoties tā, lai tava griba vienmēr var kalpot par vispārēju likumu, un turklāt atzīst - kaut arī taisnīguma īstenošanās nav vienmēr redzama mūsu pieredzes pasaulē, taču prātam tas ir neapstrīdams princips.
