Pirms desmit gadiem, kad krīzes karstumā iznāca Ir pirmais numurs, mēs redakcijā bijām neprātīgi priecīgi par lasītāju atsaucību, cerību pilni un gatavi pamatīgam darba cēlienam. Laidām gar ausīm nīgrus pareģojumus, ka žurnāls apsīks jau pēc dažiem mēnešiem.
Mums izrādījās taisnība. Jums izrādījās taisnība, cienījamie lasītāji! Gribu sirsnīgi pateikties katram, kurš ik nedēļu un ik gadu atbalstījis Ir — pērkot, abonējot, lasot un iesakot žurnālu citiem, jo tieši lasītāji ir drošs pamats Ir pastāvēšanai un neatkarībai. Īpašs paldies abonentiem, ar kuriem bez pārtraukuma esam kopā visus 10 gadus — jūsu uzticēšanās aizkustina un spēcina redakcijas komandu!
Šajos gados Latvija daudz paveikusi un Ir neatlaidīgais darbs noteikti palīdzējis mūsu valstij kļūt taisnīgākai, sekmīgākai un skaistākai. Bērni, kas savulaik Ir anekdošu lapā trenēja nule iegūto lasītprasmi, drīz beigs vidusskolu. Uzņēmumi, kuri žurnāla pirmsākumos dalījās ar sākotnējo veiksmes formulu, iekarojuši pasaules tirgus. Oligarhi, kas pirms desmit gadiem Rīdzenē kala visvarenas sazvērestības, aizbīdīti politikas aizkrāsnē. Taču darbu sarakstā arvien parādās jauni izaicinājumi.
