Romāns Kosmonauta iela ir skaudrs pieaugšanas stāsts
Pirms trim gadiem Andra Manfelde uzrakstīja Poēmu ar mammu. Patiesi satriecošu darbu, kurā dzejas rindās autore atgriezās savās bērnības mājās, aprakstīja dzimtas sieviešu likteņus. Pēc kara dzīvi palikušo sieviešu, kolhoza laiku nabadzības nomocītās, maznozīmīgās dzīves ieguva Vecās Derības stāsta mērogu un skanējumu. Pieteikums romānā Kosmonauta iela pievērsties tēva vai, pareizāk sakot, tēva trūkuma stāstam, viesa cerības piedzīvot ko līdzīgu.
Taču līdzīgais izrādījās ļoti atšķirīgs. Manfeldes literāro darbu viena no acīmredzamajām vērtībām ir valoda. Līdzīgi kā citās rakstnieces sarakstītajās laikmeta liecībās, romānos Virsnieka sievas vai Vilcēni, arī Kosmonauta ielā valoda vietām robežojas ar dzejprozu. Andras pamatprofesija ir māksliniece, pasauli viņa pamana neparastu un skaistu un spēj savas vizuāli tvertās vīzijas ietērpt arī vārdos. Šie noredzējumi kāpj ārā no ierastās dzīves rāmjiem, jo autorei piemīt spēja aprakstītajās detaļās vai tēlos apvienot dažādu laikmetu kontekstus.
