Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā: Oto Hūna mantojums = Die Städte Kurlands zu Beginn des 19. Jahrhunderts: der Nachlass von Otto Huhn. Valdas Kvaskovas zinātniskajā redakcijā. Latvijas Nacionālais arhīvs, 2024. (Žurnāla Latvijas Arhīvi pielikuma sērija Vēstures avoti, XIII. Galvenā redaktore Anita Čerpinska)
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4
Visa šī biezā sējuma tirāža jau pārdota un atradusi ceļu pie lasītājiem vai grāmatu vācējiem, kas, iespējams, liecina par to, ka lasošajos latviešos nenoplok interese par bijušo un notikušo, kas gadsimtiem ilgi veidojis to kompostu un tos nogulumslāņus, kurus rakņādami, vēsturnieki raksta vēsturi, savukārt mēs, pārējie, no šī komposta barojamies, lai gan ne vienmēr to apjaušam.
Oto Hūns noteikti nav nogrimis kolektīvās aizmirstības dziļākajos slāņos un nav, kā neglābjami notiek ar vairumu veicēju un veikumu, piebiedrojies bezvārda kultūrmēslojumam. Tik tiešām, kurš televīzijas spēles V.I.P. dalībnieks gan nezinās nosaukt vārdā cilvēku, kas pirmais Baltijas provincēs un visā Krievijas Impērijā sāka baku potēšanu! Tāpat daudzi būs vismaz garāmejot dzirdējuši pieminam Hūna nopelnus Aleksandra Augstumu dziednīcas dibināšanā. Atradīsies arī pa kādam, kam nav svešs viņa apkopotais Rīgas topogrāfiskais apraksts vai pat ceļojuma piezīmes par vērojumiem toreizējā Mazkrievijā.
