Māra Poļakova ir tulkotāja. 2022. gadā sākusi rakstīt uzsaukumus (par Ukrainas pilsētu rusificēto nosaukumu nomainīšanu) un esejas (Vārda nams Harkivā, Punctum.lv; Glābt Kijivu no Krievzemes, Domuzīme, 2022, Nr. 4), sarakstījusi arī pusi grāmatas (Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi, LVA, 2023; otras puses autors ir Arturs Hansons). Lasa ukraiņu un baltkrievu autorus un cenšas mainīt priekšstatus par Eiropas literatūru.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Ukraiņi neļauj zust nogalināto rakstnieku balsīm
Par viņiem sāku rakstīt novembra sākumā. Šo laiku — «bez gulbjiem un bez sniega debesīs» — ukrainiski sauc чорнотроп. Melns ceļš, kas ved... kurp?
Pirms nedēļas esmu uzzinājusi, ka frontē ievainots dzejnieks Arturs Droņs — viņam sadragāta roka. Karā viņš aizgāja 2022. gada 25. februārī. Droņam ir 23 gadi, viņam iznācis pirmais dzejas krājums, un tā pilnīgi noteikti ir visaugstākās raudzes dzeja.
Taču man priekšā ir cita grāmata, un es nespēju novērst acis no lappuses, kurā rakstīts: «Nu, vispār, atklāti runājot, vajadzētu visu Ukrainu iznīcināt. Bet, tā kā tas nav iespējams, tad jūs, ukraiņu inteliģentus, mēs pavisam noteikti iznīcināsim.» Grāmatu, kas ir manā priekšā, sauc Nošaujamo kalendārs (Розстрільний календар). Tās pirmajā lappusē lasāms: «1934. gada 1. janvārī arestēts UAPB [Ukrainas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas] priesteris Volodimirs Hutorjanskis.» Pēc tam — «1931. gada 2. janvārī notiesāts rakstnieks Klims Poļiščuks. 1935. gada 2. janvārī arestēts rakstnieks Boriss Antonenko-Davidovičs».
