Īsais kurss terminoloģijas problēmās

  • Andrejs Veisbergs, Domuzīme
  • 28.08.2025.
  • Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4

Raksturīga mūsdienu valodas iezīme — ikdienā mums visapkārt ir terminoloģija. Šodien ar to sastopamies sadzīvē, medijos, lielveikalos, izklaidē, tehnoloģiju sfērā. Terminu skaits un aptvērums arī nepārtraukti pieaug. Tiek lēsts, ka pašlaik ir ap 40 miljoniem jēdzienu, kam būtu vajadzīgi termini. Tas ir neaptverams lielums, ja ņemam vērā, ka vidējais valodas lietotājs izmanto ap 10 000 vārdu un atpazīst varbūt 100 000 vārdu. 

Senākos laikos cilvēku saskarsme ar specifiskiem terminiem ārpus sava aroda bija minimāla, arī pašu arodu nebija daudz — kurpnieks, dzirnavnieks, kalējs. Tolaik terminoloģija mūsdienu izpratnē bija neattīstīta, tās apjoms — ierobežots, turklāt ne tikai latviešu, bet arī daudzās citās valodās. Zinātnē lietoja latīņu valodu, citu valodu lietojums bija ierobežots. Ne velti Frīdrihs Lielais 18. gadsimta vidū sarunās par smalkām lietām priekšroku deva franču mēlei un vācu valodu sauca par bauru valodu. Bet Vecais Stenders tieši šajā pašā laikā sajūsminājās par latviešu valodas plašo un burvīgo augu valsts nosaukumu bagātību. Arī tā ir terminoloģija.

Jaunākajā žurnālā

Sauja drupaču, sauja aveņu

«Es esmu augusi brīvā valstī un kopš jaunības zinu, ko nozīmē būt brīvam. Maidans un arī šis karš ir uz mūsu paaudzes pleciem,» saka Taņa Maļarčuka. Foto — Valters Lācis
  • Proza
  • 28.08.2025.

Stikla acs

Ilustrācija — Lauma Norniece
  • Proza
  • 28.08.2025.

Katru rītu

Ilustrācija — Patrīcija Māra Vilsone
  • Dzeja
  • 28.08.2025.

plaisas ir dzīvība

Krišjānis Zeļģis
Fragments no Ugāles draudzes baznīcas grāmatas (1699. gada augusts)

Indēšana starpkaru Latvijā

Foto — Pexels

Eko-vērīguma atklājumi

Dace Bula. Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā. Rīga: LU LFMI, 2024.