Čečenu trimdas valdības vadītājs Ahmeds Zakajevs. Autors: Martin Hayhow, AFP/LETA
Čečenijas līdera dienas un nedienas
Kaleidoskopiski. Tā var teikt par notikumiem, kas pēdējās dienās saistīti ar Ahmedu Zakajevu. Cilvēku, kuram bijis daudz titulu, taču visplašāko pazīstamību viņš guvis kā neatzītās Ičkerijas republikas (tā pati Čečenija vien ir) pirms dažiem gadiem nogalinātā prezidenta Aslana Mashadova pārstāvis Rietumeiropā. Polijā viņš ieradās ar mērķi piedalīties Pasaules čečenu tautas kongresā, kas notika Varšavas tuvumā.
Krievija izsludināja Zakajevu starptautiskajā meklēšanā 2001.gadā, apsūdzot cilvēku, arī militārpersonu nolaupīšanā. Mashadova sūtnis divas reizes stājies tiesas priekšā (Dānijā un Lielbritānijā), un abas reizes atzīts, ka Krievijas iesniegtie pierādījumi ir pārāk trūcīgi, lai uz to pamata izdotu Zakajevu Krievijai. Londonā izskanēja, ka izdošanas gadījumā Zakajevs tikšot spīdzināts. Lielbritānijā viņš ieguvis politisko patvērumu. Vēlreiz Krievija mēģināja dabūt rokā Zakajevu 2005.gada rudenī, kad Naļčika uz vienu dienu nonāca kaujinieku rokās. Krievija paziņoja, ka Zakajevs saistīts ar to, un pieprasīja – to darīja prezidents Vladimirs Putins – izdot Zakajevu. Neveiksmīgi. Šis gadījums pielika punktu Putina un Lielbritānijas premjera Tonija Blēra “draudzībai”. Putins laikam taču tā arī nespēja aptvert, ka Apvienotajā karalistē nu nemaz nav “telefona tiesību” un premjers, pat ja to gribētu, nespēj ietekmēt tiesu.
