Tribīnē Alberts Kviesis 1930.gada 11.aprīlī, kreisajā rokā tur Valsts prezidentu svinīgo solījumu grāmatu. “Latvijas Kareivis”, 1930.gada 12.aprīlī Nr.85, 1.lpp. Priekšplānā: visu trīs Valsts prezidentu adjutants Eduards Kuplais. Prezidijā (no kreisās): Saeimas priekšsēdētāja biedrs, okupācijas laika pēdējais Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs, bīskaps Jāzeps Rancāns, Dr. Pauls Kalniņš, Saeimas sekretārs Jānis Breikšs, tā pirmais biedrs Džons-Kārlis Hāns.
Lai kā valdījumā vai turējumā arī atrastos Latvijas Valsts prezidentu svinīgais solījums, tas šobrīd atrodas Latvijas Republikas īpašumā un nekad nav bijis citādi
1930.gada 11.aprīļa valdības vadītājam darba dienas rīts sākas agri Rīgas dzelzceļa stacijā: uz Dienvidfranciju tieši plkst. 7.30 Ministru prezidents Hugo Celmiņš, orķestrim, kā arī ģenerāļu un diplomātu laba vēlējumiem skanot, izvadīja līdzšinējo Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu. Pēc tam valdības vadītājs un viss diplomātiskais korpuss, duajēna nuncija Antonio Cehīnī vadībā dodas uz Saeimas namu.
Īsi pirms desmitiem pie tā piebrauc līdzšinējā Augstā nama priekšsēdētāja biedra un vienlaikus Tiesu palātas priekšsēdētāja, kurš ievēlēts par jauno valsts galvu, automašīna. Nākamais Valsts prezidents ieradās sava adjutanta pulkveža Kuplā pavadībā, viņu kuluāros sagaida līdzšinējais kolēģis prezidijā, Saeimas sekretārs demcentrists Jānis Breikšs. Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs un ievēlētā sāncensis valsts galvas amatam Dr. Pauls Kalniņš atklāj sēdi un ziņo, ka bijušais deputāts nolicis pilnvaras, apstiprina nākamā zemsavieša no Zemgales, agronoma Jāņa Mazvērsīša tautas priekšstāvja pilnvaras un aicina dot Satversmes 40.pantā paredzēto svinīgo solījumu.
