
Padomju laika pieminekļi - revolūcijas organizatora Ļeņina galva kādreiz atradusies Alūksnē. Foto: Lita Krone, LETA
Ar verdzību nav ko lepoties, pat ja važas noņemtas
Pirms pāris nedēļām tīmeklī publicētā rakstā Jurģis Liepnieks cita starpā rakstīja: "Latviešu tauta tikmēr izceļo, izmirst, latviešu zinātne, māksla un kultūra dzīvo sliktāk kā nīstajā Padomju Savienībā." Raksta nosaukums bija "Kāds nacionālisms mums būtu vajadzīgs?" un tas publicēts vietnē "Puaro.lv" (22.10.13). Daudzi ļaudis rakstu uzteica anonīmajos komentāros un ar savu vārdu tvitertelpā, nereti paužot bezierunu sajūsmu.
Kad lasīju šo rakstu, mans skats uzreiz aizķērās aiz citētā teikuma. Un ne jau tāpēc, ka esmu tendēta visur saskatīt slikto, bet gan tādēļ, ka tieša un netieša padomju laiku slavināšana, kas pamazām pieņemas spēkā Latvijas sabiedriskajā telpā, mani uztrauc jau kādu laiku.