Ukrainas karogs Hāgā G7 samita laikā. Foto: AFP/LETA
Savlaicīgi nepieņemot adekvātus lēmumus, Latvija uzņemas risku maksāt daudz lielāku cenu valsts neatkarības saglabāšanā
Vairākuma viedoklī Briselē Krievija vairs netiek saukta par partneri, bet gan pretinieku (adversary). Krimas aneksija un okupācija, draudi Ukrainas parlamentam, pagaidu valdībai un „brāļu tautai" nav citādi vērtējami.
Diemžēl mēs esam pavisam tuvu tam, lai Krievija tiktu dēvēta par ienaidnieku. Tālāka Putina ambīciju realizācija, pakļaujot aizvien jaunas bijušās savienības teritorijas, neatstāj citu iespēju ES un ASV, kā adekvāti reaģēt politiski un ekonomiski. Šādu scenāriju saucam par Auksto karu un Kremlis uz to virzās apzināti.
Pateicoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, sabiedrotie Briselē - vācieši, francūži un amerikāņi - strīdas daudz mazāk nekā iepriekš. Kremlis piesaka Eiropas pārdalīšanu ar vardarbīgām metodēm. Krievijas rīcību klaji neatbalsta pat tās teorētiskie satelīti Baltkrievija, Kazahstāna un Centrālās Āzijas valstis. Ukrainas sadalīšana vai pakļaušana ir nedraudzīgs politisks un ekonomisks signāls gan Maskavai tradicionāli draudzīgiem ekonomiskiem lobijiem, gan tiem, kas apzinās politiskos un ekonomiskos riskus.
