Eiropas Savienības Augstās pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas viceprezidente Federika Mogerīni un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirms Latvijas valdības un Eiropas Komisijas komisāru kopīgās fotografēšanās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foto: Ieva Lūka, LETA
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē laikam ir tik smaga nasta valsts politiskajiem vadītājiem, ka palaikam izraisa halucinogēnas blaknes. Politiķi labprāt mēdz piesaukt dažādas "vīzijas", taču Latvijas politisko līderu uzvedība brīžiem rada fantomu efektus.
Divas šādas spocīgas blaknes ir Latvijas atteikšanās pievienoties četru valstu aicinājumam Eiropas Savienībai sniegt vienotu atbildi uz Krievijas propagandu, aizbildinoties ar prezidentūras lielo atbildību būt neitrālai vidutājai, un pošanās prasīt visām ES valstīm pilnvarojumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa braucienam uz 9.maija svinībām Maskavā, atsaucoties uz šādas rīcības lielo simbolisko nozīmi visai Eiropai.
Šie abi fantomi baro pašlaik topošo trešo - nostāju jautājumā par sankcijām Krievijai, ko ES sāks apspriest jau pirmdien, bet lēmumu pieņems marta sākumā. Spēcīgais prokrieviskais lobijs dažu Eiropas valstu galvaspilsētās un arī Briselē aktīvi nopūlas drupināt un mīkstināt šo nostāju.
