Daži no libāņu bērniem, kas gājuši bojā Izraēlas gaisa triecienos. Foto — Scanpix
Nedēļas svarīgākie notikumi pasaulē
Vēlēšanās ar rekordaugstu vēlētāju aktivitāti (78%) pielikts punkts 16 gadus ilgajai Viktora Orbāna valdīšanai Ungārijā. Opozīcijas partija Tisza ieguvusi divas trešdaļas vietu parlamentā, kas ļauj veikt izmaiņas konstitūcijā. Uzvarētāju līderis Pēters Maģars arī pārstāv labējo politisko spektru, taču sola atjaunot konstruktīvu dialogu ar ES. «Mēs debatēsim, bet mēs nespirināsimies pretī tikai spirināšanās dēļ, lai pēc tam uz plakātiem varētu rakstīt, ka Brisele ir ļaunums,» preses konferencē teica Maģars, atsaucoties uz Orbāna priešvēlēšanu kampaņu. Atšķirībā no līdzšinējā premjera viņš uzskata, ka Krievija rada «drošības riskus» Eiropai.
Bez abpusēji pieņemamas vienošanās beigušās 21 stundu ilgušās un ar Pakistānu kā vidutāju sarīkotās ASV un Irānas sarunas. Tik augsta līmeņa tikšanās starp abām valstīm nebija notikusi kopš islāma revolūcijas 1979. gadā. Galvenās domstarpības aizvien ir par Hormuza šauruma atvēršanas noteikumiem. Irāņi noraidīja prasību apturēt urāna bagātināšanu nākamos 20 gadus. Savukārt amerikāņi atteicās atbloķēt iesaldētos 27 miljardus ASV dolāru, kurus Irāna glabā ārvalstīs.
