Burvja cepure. Vai no tādas pēdējā brīdī izvilks Latvijas nākamo Valsts prezidentu? Foto: Lita Krone, LETA
Trijiem politiskajiem spēkiem savi kandidāti ir, taču nevienam no tiem nav pietiekama atbalsta. Ko darīt?
„Tā ir bijis, tā i paliks. Krā!".
Tā Rainim ķērca vecais krauklis Stikla kalnā. To pašu mantru dzirdam arī šodien par Valsts prezidenta vēlēšanām. Viss notikšot pēc vacajiem tikumiem. Bezcerīgas un bezjēdzīgas esot pūles kaut ko mainīt. Es tomēr gribētu norādīt uz realitāti un cerīgumu.
Ar likumu noteiktais Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas laiks šoreiz ir no 19. līdz 24.maijam. Atlikuši divi meneši. Tagad aktīvi noris diskusijas gan kultūras un zinātnieku auditorijās, gan TV un presē. Tas mudina arī politiķus savlaicīgi atklāt savus kandidātus. Jau tas vien ir panākums, ja salīdzinām ar divām pēdējām vēlēšanām.
Vai varam nosaukt kādus konkrētus kandidātus, ja diskusijas par ideālu pezidentu piezemējam šodienas realitātē? Patlaban varam runāt par trīs daudzmaz reāliem kandidātiem - Mārtiņu Bondaru, Andri Bērziņu un Egilu Levitu. To varam secināt no sabiedriskajās diskusijās un Saeimas deputātu teiktā. Nav tā, ka nekā nav, bet ir tikai tas, kas ir. Un ar to jārēķinās.
